panteons (gr. Pantheion – visu dievu templis) – antīkajā arhitektūrā templis visu dievu godināšanai. Par panteonu dēvē arī monumentālu celtni, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas (Panteons Romā; Panteons Parīzē; Vestminsteras abatija Londonā).

Panteons Romā – Senās Romas arhitektūras piemineklis; bijis visu dievu templis. Celts ap 125 m.ē. Harmoniskas kompozīcijas rotonda ar 16 korintisku kolonnu portiku un taisnstūra ieejas halli. Pussfēriska kupola pārsegums (diametrs 43 m) ar gaismas atveri centrā (diametrs 9 m). Kupola virsma veidota no betona un ķieģeļu kārtojuma. Viduslaikos Panteonu pārvērta par kristīgo baznīcu; tagad – memoriāla celtne.

Visiem dieviem veltītais templis Panteons bija celts ap 125. gadu, imperatora Adriāna valdīšanas laikā. Izteikta hipotēze, ka to cēlis Damaskas slavenais celtnieks grieķis Apolladors (ap 60 – 130).

Panteons ir cilindriska ar puslodes kupolu pārsegta celtne ar portiku. Tās iekštelpa ir 43,2 m diametrā un tikpat augsta. Eksterjerā kupols gandrīz nav manāms, jo, risinot sānspiediena problēmu, celtnieks pacēlis ārsienas lielā augstumā. Iekštelpā ved lielas taisnstūra durvis, taču tās uzreiz nav pamanāmas, jo atrodas portika dziļumā. Celtnes fasāde (vislielākais portiks antīkajā arhitektūrā) ir ārkārtīgi majestātiska. Jau no tālienes tā aizsedz visu celtni. Portika antablementu nes sešpadsmit 14 metru augstas divās rindās izvietotas korintiešu ordera kolonnas.

Ienācis gigantiskajā iekštelpā, apmeklētājs jūtas izolēts no ārpasaules. Šo sajūtu kāpina apgaismojums. Panteonam ir tikai viens gaismas avots – apaļais caurums kupola centrā (8,9 m diametrā). Apmeklētājs redz ap sevi tumšas, pelēkas sienas. Kādreiz šī telpa bija bagātīgi izrotāta un glabāja daudzus skulpturālus veidojumus. Pasaules apceļotāja imperatora Adriāna cieņa pret impērijā pastāvošajiem reliģiskajiem kultiem lika viņam savākt šajā telpā visu reliģiju dievu atveidus. Tā imperators gribēja iepotēt romiešiem domu par planētisko vienotību. IV gadsimtā Panteonu pārvērta par kristīgo baznīcu un antīkās skulptūras no tā izmeta. Tomēr telpas milzīgais cilindrs un titāniskais kupols atgādina kosmosa varenību, un salīdzinājumā ar šo varenību skatītājam īstenībā ir vienalga, vai Panteonā ir bagātīgs skulpturālais dekors vai nav. Tādējādi šo telpu var uzskatīt par arhitektūras vēsturē pirmo interjeru, kur mērķtiecīgi – tikai ar telpiskiem efektiem – sasniegta emocionāla izteiksmība.

Viens no brīnišķīgākajiem romiešu arhitektūras šedevriem ir Damaskas Apolladora Romā celtais visu dievu templis – Panteons (m.ē. 118. – 125. g.). Pēc plānojuma tā ir rotondes tipa ēka (diamters – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols, kas apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm. Panteona cilindriskajam, gludajam būvķermenim no vienas puses piekļaujas portiks ar divslīpju jumtu un frontonu, kuru tur divās rindās kārtotas, 16 korintiska ordera kolonnas bez kanelūrām. Ievērību saista plašā zemkupolu telpa un tās izgaismojums, ko nodrošina kupola centrā esošais apaļais logs (9 m diametrā), t.s. “Panteona acs”. Kupola velves sedz piecas lokveidā kārtotas kesonu rindas, kas uz augšu samazinās. Sākotnēji katram kesonam centrā bijusi apzeltīta bronzas rozete. Panteona kupols antīkajā arhitektūrā izmēru un konstrukcijas ziņā bijusi vienreizēja parādība. Pats Panteona korpuss mūrēts no kaļķakmens, ķieģeļiem un betona, bet sienas no iekšpuses un ārpuses apšūtas ar krāsainu marmoru. Iekštelpas sienas dalās divos stāvos. Apakšējā stāvā tās šķeļ dziļas nišas, ko ietver korintiska ordera kolonnas. Nišās savulaik atradušās dievu statujas. Otrā stāva sienas rotā pilastri un imitētas logailas.

Romiešu celtnieki ar laiku apguva dažādus velvju tehnikas paņēmienus un kļuva par izciliem lietpratējiem šajā jomā. Pati skaistākā no velvju celtnēm ir Romas Panteons jeb visu dievu templis. Šis ir vienīgais antīkais templis, kas savu kulta vietas nozīmi saglabājis visos laikos, jo agrīnajā kristietības laikmetā tas tika pārvērsts par kristiešu baznīcu un tādējādi pasargāts no iznīcības. Panteons ir ar kupolu pārsegta cilindriska celtne, kas sastāv no vienas milzīgas telpas. Logu tajā nav, un gaismu dod tikai apaļā atvere kupola centrā, caur kuru redzamas debesis. Man zināmas tikai dažas celtnes, kuras atstāj līdzīgu harmonijas iespaidu. Panteonā nav ne vēsts no smagnējības, milzīgais kupols šķiet paceļamies pār cilvēku galvām tikpat viegli kā debesu jums.