triumfa arka – memoriālo celtņu tips; brīvi stāvoši monumentāli vārti ar 1 vai 3 ieejas ailēm, rotāti ar plastisku dekoru un uzrakstiem. Par triumfa arku dēvē arī arku starp vidusjomu un altārgalu baznīcā.

Romas impērijas laika arhitektūrā lielu vietu ieņēma īpašas triumfa celtnes, ko cēla par godu veiksmīgiem karagājieniem un iekarojumiem. Tās bija triumfa arkas un triumfa kolonnas, kuras cēla ne tikai Romā vai Itālijas teritorijā, bet arī provincēs: Gallijā, Dakijā, Āfrikā un Mazāzijā. Romiešu triumfa arkas atgādina milzīgus, monumentālus vārtus, ko būvēja uz ceļiem, pa kuriem atgriezās mājās karotāji.

Mūsu ēras 81. g. par godu sacelšanās apspiešanai Jūdejā Romā uzcēla Tita arku. Tā bija 15 m augsta un 5 m plata celtne ar vienu arkas loku. Arkai izmantots balts kaļķakmens, kas apšūts ar marmora plāksnēm. Varenos akmens pilonus stūros rotā kompozītordera puskolonnas. Virs arkas loka bija iecirsts uzraksts, ka šos arku Romas senāts uzcēlis “dievišķīgajam Titam”. Arkas platās ailas abās pusēs bija novietotas marmora ciļņu kompozīcijas, kur attēlots Romas leģionu uzvaras gājiens ar imperatoru priekšgalā, kā arī redzams, kā karotāji atgriežas ar trofejām, kas iegūtas, izlaupot Jeruzalemes templi.

Bet varbūt neviena no šīm arhitektoniskajām formām nav atstājusi tik ilgstošu ietekmi kā triumfa arkas, kuras romieši bija sacēluši visā impērijā – gan Itālijā, gan Francijā, gan Ziemeļāfrikā, gan Āzijā. Grieķu arhitektūrai bija raksturīgs celtnes veidojums no identiskiem elementiem, un tas pats vērojams Kolizejā; bet triumfa arkās orderi tika lietoti, lai ar to palīdzību nodalītu un izceltu centrālos vārtus un pievienotu tiem sānejas. Šo kompozīciju arhitektūras ansamblī varēja izmantot līdzīgi akordam mūzikā.

Vissvarīgākā romiešu arhitektūras iezīme tomēr ir arku izmantojums. Lai gan arka ir bijusi pazīstama arī grieķu arhitektiem, viņu celtajās ēkās tai nav tikpat kā nekādas nozīmes. Arkas izbūve no ķīļveida akmens plāksnēm ir visai sarežģīts inženiertehnisks uzdevums. Celtnieks, kas ar to ticis galā, var īstenot pat vispārdrošākās ieceres. Arku var izmantot tiltu, akveduktu un pat velvju pārseguma konstrukcijās. Romiešu celtnieki ar laiku apguva dažādus velvju tehnikas paņēmienus un kļuva par izciliem lietpratējiem šajā jomā.