Milzīgās Romas impērijas varenības laikā tika būvētas īpašas triumfa celtnes, ko cēla par godu veiksmīgiem karagājieniem un iekarojumiem – tā sauktās triumfa arkas. Šīs arkas, kuras romieši bija sabūvējuši visā impērijā (Itālijā, Francijā, Ziemeļāfrikā, Āzijā) uz ceļiem, pa kuriem no veiksmīgiem karagājieniem mājās atgriezās karotāji, atgādina milzīgus, monumentālus vārtus. Un patiesi, parasti romiešu būvētās triumfa arkas bija brīvi stāvoši monumentāli vārti ar 1 vai 3 ieejas ailēm, rotāti ar plastisku dekoru – ciļņiem un uzrakstiem.

Viena no ievērojamākajām romiešu triumfa arkām ir m.ē. 81. g. būvētā t.s. Tita arka, uzcelta par godu imperatoram Titam, kas ar savu karaspēku apspieda sacelšanos Jūdejā. Tā ir 15 m augsta un 5 m plata celtne ar vienu arkas loku, virs kura bija iecirsts uzraksts, ka šo arku Romas senāts (dzimtu vecāko sapulce Senajā Romā) uzcēlis “dievišķīgajam Titam”. Celtnes arkai izmantots balts kaļķakmens, kas apšūts ar marmora plāksnēm. Arkas platās ieejas ailas abās pusēs bija novietotas marmora ciļņu kompozīcijas, kurās attēlots, kā uzvaras vainagotie karavīri ar pašu imperatoru priekšgalā lepni atgriežas mājās. Kareivji nes uzrakstus ar pakļauto pilsētu nosaukumiem un trofejas, kas iegūtas, izlaupot Jeruzalemes templi.