Mūsu ēras 2. gadsimta sākums bija Romas valsts lielākais uzplaukuma laiks – tika iekarotas un pievienotas milzīgajai impērijai arvien jaunas teritorijas, būvētas grandiozas ēkas, veidoti slavinājuma pieminekļi (triumfa arkas un kolonnas) daudzajiem karagājieniem un veidoti īpaši forumi (lat. forum – laukums) – laukumi, kas bija pilsētas politiskie, reliģiskie un tirdznieciskie centri un kas tika nosaukti imperatoru vārdos.

Imperators Trajāns, kas valdīja m.ē. 2. gadsimta sākumā, šajā ziņā nebija izņēmums. Trajāna valdīšanas laikā Romā strādāja slavens arhitekts – Damaskas Apolladors, kura vadībā tika uzbūvētas jaunas termas (sabiedriskās pirtis, kas reizē bija arī sporta, kultūras un izpriecu iestādes), Ulpija bazilika (dievnama celtnes tips: taisnstūra ēka, kas iekštelpā gareniski sadalīta ar stabu vai kolonnu rindām trīs vai vairākos jomos. Vidusjoms, kas beidzas ar apsīdu, ir platāks un augstāks par sānjomiem) un vislielākais Senās Romas arhitektūras ansamblis – Trajāna forums (ap m.ē. 109. – 114.g.).

Trajāna forums bija pats greznākais no visiem Romas forumiem un kalpoja vienai idejai – darīt zināmu un slavināt bagātās Dakijas (tagadējā Rumānija) iekarošanu, kā arī attēlot karagājiena norisi. Ieeju forumā veidoja viens no veiksmīgo karagājienu slavinātājiem pieminekļiem – triumfa arka. Celtne bija brīvi stāvoši monumentāli vārti ar ieejas aili, rotāti ar plastisku dekoru un uzrakstiem; aiz triumfa arkas pletās plašais foruma laukums, kura centrā pacēlās lielākā bazilika Senās Romas arhitektūrā – Ulpija milzīgā piecjomu bazilika. Aiz bazilikas atradās no visām pusēm ar segtu kolonādi (kolonnu virkne, kas balsta nesošo konstrukciju) ietverts četrstūra pagalms, bet tā centrā – Trajāna vārdā nosauktā grandiozā kolonna (uzcelta ap 114.g.). Aiz kolonnas pletās vēl otrs pagalms, ko noslēdza Trajāna templis.

Lai gan par pašu Trajāna forumu mēs varam uzzināt vairs tikai no seniem rakstītiem avotiem – forums laika gaitā sagrauts, - brīnumainā kārtā saglabājusies ir teiksmainā Trajāna kolonna. 38 m augstā no marmora darinātā kolonna sastāv no vairākiem cilindriem, kas novietoti uz kubveida pamatnes, kurā atradās imperatora pīšļi. Kolonnas augšdaļu veido doriskā stilā (doriskais kolonnu sakārtojums: kolonna bez bāzes, vidusdaļā paresnināta; vienkāršs kapitelis un trijdaļu antablementa vidū frīze – dekoratīvo triglifu un metopu josla) darināts kapitelis (kolonnu vainagojošā, rotātā daļa, kas balsta pārsegumu), virs kura lepni pacēlās bronzas ērglis, bet pēc Trajāna nāves – imperatora apzeltīta bronzas statuja.

Tomēr visizteiksmīgākie šķiet Trajāna kolonnas ciļņi (viens no tēlniecības pamatveidiem, kur skulpturālais tēls veidots saistībā ar plakni un aplūkojams līdzīgi gleznai – tikai no priekšpuses), kas, kārtoti 200 m (!) garā spirālveida lentē, kā tāds cieši pieķēries vīteņaugs apņem kolonnu. Pavisam kopā 2 500 figūras! Tās attēlo romiešu karagājienu pret trāķiešu cilti – dakiem 2. gs. sākumā. Secīgi, kā hronikā, parādīts romiešu karaspēka svinīgais gājiens, tālāk seko karaspēka apmetnes ainas, pilsētu aplenkšanas un iekarošanas skati. Šo kauju ainu atveidē likta lietā visa grieķu plastiskās mākslas gadsimtiem ilgā pieredze un sasniegumi, taču, ja grieķi tādā veidā vēlējās panākt skaistuma, harmonijas vai dramatisma iespaidu, tad romiešiem tas nerūpēja! Romieši īpašu vērību piešķīra detaļu identiskam atainojumam un dokumentāli precīzam notikumu norises fiksējumam, kas atstātu iespaidu uz varoņu tuviniekiem un draugiem. Un patiesi, ja pavēro Trajāna kolonnas brīnišķīgās ciļņu figūras, īpaši izceļas līdz sīkumam identiski pareizi attēlotie apģērbi, ieroči, krūšu bruņas un bruņucepures. Tik patiesi mežonīgu kaujas azartu pauž romiešu karavīru sejas izteiksmes un tik bezgalīgas sāpes staro no ievainotajiem, sagūstītajiem dakiem, kas nometušies ceļos uzvarētāju priekšā. Visi notikumi atainoti uz nedaudz ieskicēta ainavas vai arhitektūras celtņu fona. Vietām pavīd alegorisks spārnotās romiešu uzvaras dievietes Viktorijas tēls, kas kronē ar uzvaras vainagu imperatoru.