Atsevišķs atzarojums franču romānikas arhitektūrā ir Francijas ziemeļos – Normandijā celtās kulta ēkas. 10. gadsimta sākumā Francijas ziemeļos iebruka, apmetās uz dzīvi un savu hercogisti nodibināja no Skandināvijas nākušie normāņi – teicami karotāji, kas 1066. gadā iebruka arī Britu salās. Tā Normandijas hercogs Vilhelms kļuva par Anglijas karali (Vilhelms I Iekarotājs), saglabājot saviem pēctečiem valdījumus arī Normandijā. 1204. gadā Normandiju atkaroja toreizējais Francijas karalis un pievienoja saviem valdījumiem.

Normāņi pārņēma tajā laikā Francijas arhitektūrā valdošo romānikas stilu un vadoties pēc tā sāka celt arī savas baznīcas un klosterus. Normandijā celtās baznīcas pēc plāna ir izstieptas trīsjomu bazilikas tipa celtnes (bazilikas tips – vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai) ar vienkāršām, pat askētiskām būvformām. Atšķirībā no pārējās Francijas daļas, Normandijas baznīcām kora daļā parasti nav deambulatorija (ieeja apsīdā, kas savieno abus sānu jomus un ļauj apiet apkārt altārdaļai). Normandijas dievnamos līdz pat 12. gadsimtam virs galvenā joma saglabājās lēzenais koka segums, tikai sānjomus sedza krusta velves (pārseguma forma, kas rodas, sakrustojot divas pusaploces velves). 12. gadsimtā arī vidusjomu sāka mūrēt no skaldītiem akmeņiem, kuru salaidumu vietas akcentēja un izcēla.

Viens no raksturīgākajiem Normandijas romānikas celtniecības paraugiem ir Kānas sieviešu klostera Sv. Trīsvienības baznīca, kas būvēta no 1059. – 1066. gadam un pārbūvēta 12. gadsimtā. Arī tā ir trīsjomu bazilika ar šauriem sānjomiem, kas sasniedz tikai pusi no vidusjoma augstuma. Kā jau visām Normandijas baznīcām, ārējās būvformas ir smagnējas un skarbas, skulpturālā apdare izmantota minimāli, tikai portālā (arhitektoniski vai skulpturāli veidota ieeja ēkā). Toties šīs formas ir proporcioņali ļoti līdzsvarotas. It īpaši izteiksmīgi ir galvenajā fasādē izvietotie torņi, kas it kā iedveš lielu mieru un reizē saspringtu spēku.

Interesanti, ka jau Sv. Trīsvienības baznīcas būvformu kārtojumā iezīmējas zināmas vertikālisma tendences, kas vēl jaušamāk izpaužas turpat Kānā uzceltās Sv. Stefana (Saint Etienne) baznīcas fasādē – baznīca celta 11. gadsimtā, tornis – 12. gadsimtā. Sv. Stefana baznīcas fasādes skatā visvairāk iespaido divi absolūti gludie, gandrīz 100 metrus augstie torņi. Tāpēc šās baznīcas fasāde ar savām būvformām un to trīsdaļīgo dalījumu tiek uzskatīta par vēlākās gotiskās fasādes prototipu.