INFORMĀCIJA INTERNETĀ PAR BIZANTIJAS KULTŪRU

Bizantijas un Viduslaiku kultūras un vēstures studijām un pētniecībai veltīto Internet lapu saraksts. Šajā lapā apkopoti visi kvalitatīvākie materiāli par dažādām ar Bizantijas impēriju saistītām tēmām. Ar īpaša meklētāja palīdzību iespējams ātri atrast attiecīgo tēmu vai adresi  (angļu val.):

http://www.fordham.edu/halsall/medweb/

Šī ir visapjomīgākā izglītojoša rakstura lapa par Bizantijas vēsturi un kultūru angļu valodā. Autors piedāvā gan vēsturiskos oriģināltekstus, tulkotus angļu valodā, gan dažādu autoru un dažāda zinātniskā līmeņa rakstus par Bizantiju, kā arī plašu attēlu kolekciju:

http://www.fordham.edu/halsall/byzantium

Saites uz dokumentiem, kuros atrodama informācija par dažādām tēmām, kas saistītas ar Bizantijas impērijas attīstības attiecīgo posmu, kā arī raksturīgākie attēli:
Agrīnais posms (330. - 842.):

http://mh106.infi.net/~gunther/byzantium/early.html

Vidējais posms (843. - 1260.):

http://mh106.infi.net/~gunther/byzantium/middle.html

Vēlīnais posms (1261. - 1453.):

http://mh106.infi.net/~gunther/byzantium/late.html

Kartes.
Bizantijas impērija:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzmap.html

Impērijas teritorija Justiniāna valdīšanas laikā (6.gs. otrā puse):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/whit0.gif

Impērijas teritorija (8.,9.gs.):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/whit1.gif

Impērijas teritorija (11.gs. 1.puse):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/whit2.gif

Viduslaiku Konstantinopole:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/blue1.gif

Bizantijas impērijā valdošo dinastiju un imperatoru secīgs uzskaitījums un valdīšanas laiki:

http://w4u.eexi.gr/~ippotis/katalogen.html

Īss ievads Bizantijas vēsturē:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_1.html

Impērijas rašanās:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_2.html

Impērijas vēstures agrīnais periods jeb pirmais "Zelta laikmets" (324. - 730.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_3.html

Impērijas vēstures vidējais posms jeb otrais "Zelta laikmets" (843.-1261.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_4.html

Impērijas vēstures vēlīnais posms (1261.-1453.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_5.html

Impērijas ietekmes uz kaimiņvalstīm (Kijevas Krievzeme, Bulgārija, Gruzija, Armēnija, Rietumeiropa, Islama valstis u.c.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byz_6.html

Galveno vēsturisko notikumu hronoloģisks izklāsts:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/time.html

Dažādu autoru pētījumi un raksti par Bizatniju:

http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/articles.html

Cyril Mango "Bizantija: Jaunās Romas impērija", 1980.
1.nodaļa "Ļaudis un valodas":

http://www.fordham.edu/halsall/med/mango.html

Irfan Shahid "Bizantieši un arābi 5.gadsimtā".
VII.nodaļa "Bizantieši un arābi: mijiedarbība", 1989.g.:

http://www.fordham.edu/halsall/med/shahid.html

Demetrios J. Constantelos "Grieķu pareizticības vēsturisks apraksts":

http://www.myriobiblos.gr/Text_Indexes/english/Constantelos.html

Pareizticīgās baznīcas vēsture:

http://www.goarch.org/access/Companion_to_Orthodox_Church/History_of_Orthodox_Church

Nikolaos Provatas "Austrumromas agrīnie gadsimti".
I Konstantinopoles dibināšana un kristietības pieņemšana.
II Impērija Justiniāna laikā.
Likumu kodekss.
Arhitektūras attīstība.
Sv.Sofijas katedrāle.
Literatūra un māksla:

http://www.greece.org/Romiosini/constple.html

Čārlzs G. Herbermans, Georgs Grups (Charles G. Herbermann & Georg Grupp).
Konstantīns I: dzīve; darbības vēsturisks vērtējums:

http://www.knight.org/advent/cathen/04295c.htm

Ernsts Gerlands (Ernst Gerland).
Bizantijas impērija: Bizantijas civilizācija; dinastiju vēsture:

http://www.knight.org/advent/cathen/03096a.htm

Dionysios Halzoppulos "Konstantinopoles krišana (1453.g.)":

http://www.greece.org/Romiosini/fall.html

Dionysios Halsopoulos "Ikonu grautiņi (711.-843.)":

http://www.greece.org/Romiosini/iconoclastic.html

G.Gietmans (G.Gietmann): "Bizantijas arhitektūra":

http://www.knight.org/advent/cathen/03094a.htm

G.Gietmans (G.Gietmann): "Māksla Bizantijas impērijā":

http://www.knight.org/advent/cathen/03095a.htm

Fotis Kontoglou "Sakrālā māksla Austrumu Ortodoksālajā baznīcā".
Nikos Hatzikyriakos Ghikos "Vērojumi glezniecības attīstībā":

http://www.byzarticon.gr/byzart.htm

Bizantijas māksla.
Formu elementi.
Ko bizantiešu māksla liecina par Bizantijas civilizāciju.
Mākslinieki:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/art.html

Tematika Bizantijas mākslā:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzsub.html

Reliģiskā māksla Bizantijā
Ikonu simbolika.
Citi reliģiskās mākslas priekšmeti:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzsub_1.html

Bizantijas laicīgā māksla.
Imperatora atribūtika.
Imperatora varas attēlojumi.
Bizantijas pilis un to interjeri:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzsub_2.html

Bizantijas mākslas ietekme uz kaimiņvalstīm.
Kas bija impērijas kaimiņi?
Kādas bija impērijas attiecības ar varenajiem Autrumu galmiem.
Ko vēl skāra impērija ietekme:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzsub_3.html

Ikonu glezniecība uz sienām un tās tehnoloģijas apraksts:

http://www.byzarticon.gr/wall.htm

Karls Dīterihs (Karl Dieterich): "Bizantijas literatūra":

http://www.knight.org/advent/cathen/03113a.htm

Konstantinopole:

http://www.knight.org/advent/cathen/04301a.htm

Terminu skaidrojošā vārdnīca:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/glossary.html

Bizantijas literatūra.
Bizantijas literatūras paraugi, Hagiogrāfijas jeb Svēto dzīves apraksti, reliģiskie teksti, vēsturiskie sacerējumi u.c. Pieejamo materiālu saturiskais rādītājs:

http://www.fordham.edu/halsall/sbook1c.html

M.Psells "Hronogrāfija" - 100 gadi Bizantijas impērijas vēsturē (no 976. gada līdz 1077.gadam):

http://www.fordham.edu/halsall/basis/psellus-chrono00.html

Prokopijs "Slepenā vēsture":

http://www.fordham.edu/halsall/basis/procop-anec.html

Prokopijs "Par zirgu skriešanās sacīkstēm" no "Justiniāna karu vēstures":

http://www.fordham.edu/halsall/source/procop-factions.html

Prokopijs "Sv.Sofijas katedrālies apraksts" no "De Aedificis":

http://www.fordham.edu/halsall/source/procop-deaed1.html

"Par Baznīcas rituāliem" no Justiniāna likumu krājuma:

http://www.fordham.edu/halsall/source/justinian-nov137.html

Damaskas Joanns, "Par ikonu aizsardzību" no sacerējumiem "Par svētajām ikonām" un "Gudrības avots":

http://www.fordham.edu/halsall/source/johndam-icons.html

Damaskas Joanns "Apoloģija pret tiem, kas nopeļ svētās ikonas":

http://www.fordham.edu/halsall/basis/johndamascus-images.html

Ikonoklasms jeb Ikonu grautiņi.
Dokumenti par ikonu grāvēju un ikonu aizstāvju pozīciju:

http://www.tulane.edu/~august/H303/readings/Iconoclasm.htm

Teodors Balsanons "Par Konstantinopoles Patriarha varu" (12.gs.):

http://www.fordham.edu/halsall/source/balsamon-cpl.html

Attēli.
Sakrālā arhitektūra.
Konstantinopole.
Hipodroma kopskats ar Sv.Sofijas katedrāli fonā:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-hippo.gif

Teodosiešu sienas:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-wall1.gif

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-wall2.gif

Sv.Irēnes baznīca, iekšskats:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/rice1.gif

Sv.Sofijas katedrāle (Hagia Sophia) (532. - 537.):

http://www.goarch.org/patriarchate/HAGIA_SOPHIA/Picture_Gallery

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-hsof1.gif

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca7.gif

Fasāde:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G01.jpg

Apsīda, ārskats:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G02.jpg

Iekšskats:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca8.gif

Iekšskats, centrālais kupols:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G03.jpg

Iekšskats, centrālais joms no rietumu puses:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G04.jpg

Iekšskats, ziemeļu puse:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G05.jpg

Iekšskats, detaļa ziemeļu pusē:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G06.jpg

Iekšskats, kapitelis un arkāde:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G07.jpg

Iekšskats, dienvidaustrumu puse:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G08.jpg

Iekšskats, marmora siena:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G09.jpg

Iekšskats, dienvidu spārns:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G10.jpg

Iekšskats, griestu mozaīka:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G11.jpg

Iekšskats, dienvidu galerija ar skatu uz zemkupola telpu:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G12.jpg

Iekšskats, dienvidu galerijas kapitelis:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G13.jpg

Iekšskats, ziemeļu galerija:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G14.jpg

Iekšskats, ziemeļu galerijas kapitelis:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G15.jpg

Iekšskats, valdnieces balkons:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G16.jpg

Iekšskats, dubultkapitelis un kolonnas:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G17.jpg

Galvenā ieeja:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G18.jpg

Apsīdas logs:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G19.jpg

Mozaīka "Imperators Konstantīns IX un valdniece Zoja":

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-hsof2.gif

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/cp-hsof3.gif

Škatedrāles plānojums ķērsgriezumā:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/rice2.gif

Sv. Vitālija baznīca Ravennā (San Vitale) (532/3. - 548.):

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G20.jpg

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca1.gif

Iekšskats:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G21.jpg

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G22.jpg

Iekšskats, apsīda:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G23.jpg

Iekšskats, siena:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G24.jpg

Prezbitērijs:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G25.jpg

Prezbitērija arka:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G26.jpg

Kapitelis:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G27.jpg

Apsīdas detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G28.jpg

Kanceles velves mozaīka:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G29.jpg

Apsīdas mozaīka "Imperators Justiniāns un viņa galms":

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G30.jpg

Apsīdas mozaīka "Valdniece Teodora un viņas galms":

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G31.jpg

Apsīdas mozaīka "Imperators Justiniāns":

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G32.jpg

Apsīdas mozaīka "Valdniece Teodora":

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G33.jpg

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca5.gif

Velves mozaīkas detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G34.jpg

Apsīdas mozaīkas detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G35.jpg

Sv.Apollinārija bazilika Ravennā (532/6. - 549.):

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G36.jpg

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca3.gif

Iekšskats:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G37.jpg

Iekšskats, apsīda:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/85.jpg

Iekšskats, ziemeļu sienas daļa ar mozaīku "Trīs Gudrie":

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/55.jpg

Apsīdas mozaīka "Sv.Apollinārs ar 12 jēriem":

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/86.jpg

Prezbitērijs:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G38.jpg

Iekšskats, apsīdas mozaīka:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G39.jpg

Apsīdas mozaīkas detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G40.jpg

Mozaīkas detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G41.jpg

Arianas baptistērijs Ravennā (493. - 526.).
Ārskats no austrumu puses:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/56.jpg

Iekšskats, kupola mozaīka:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/57.jpg

Sv.Teodorika kapenes Ravennā:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca2.gif

Gallas Placīdijas kapenes Ravennā:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca4.gif

Hosios Loukas klostera komplekss Grieķijā, 11.gs.:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/59.jpg

Baznīca austrumu daļā, 1021.g.:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/60.jpg

Kompleksa daļa:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/61.jpg

Katolikons - galvenais kompleksa dievnams, 1021.gads.
Iekšskats, kupols un apsīda ar mozaīkām:

http://www.mcad.edu/AICT/images/medieval/EC/512/63.jpg

Sv. Teodora baznīca Mistrā (vēlīnā Bizantijas pilsēta Penepolēsas pussalā):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca10.gif

Pestītāja baznīca Korā (14.gs.):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora1.gif

Ieeja:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora2.gif

Kupola iekšskats - centrālā mozaīka:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora3.gif

Centrālā Kristus mozaīka:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora4.gif

Kupola mozaīka ar Jaunavas Marijas attēlu:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora5.gif

Kristus mozaīka:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora6.gif

Tuvskats:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora7.gif

Freska "Lūdzošā Jaunava Marija":

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/kariyemary.gif

Mozaīka "Jaunava Marija":

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/chora9.gif

Svētais kalns (Mount Athos).
Svētais kalns atrodas Egejas un Maķedonijas nomalē. Tā ir klinšaina, ūdeņu iekļauta vieta ar mežonīgu veģetāciju, pilnībā nošķirta no laicīgās pasaules un ikdienas rutīnas, kurā atrodas vairāki klosteru kompleksi.
Svētā kalna teritorija ir 5 līdz 10 km plata, apmēram 15 km gara, atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa.
Mūku dzīves sākumi Svētajā kalnā saistīti ar leģendu. Kaut arī daži avoti ("Patria" vai "Proskynetaria") šī fenomena sākumu saista ar Konstantīna I valdīšanas laiku, pirmie eremīti uz kalna parādījušies 7.gadsimtā. Viņi nāca no Ēģiptes un Austrumiem, ko tajā laikā iekaroja arābi. Mūku dzīves dibinātājs Svētajā kalnā ir Sv. Atanāzijs, kurš izveidoja galveno klosteri pussalā - Lielo Lavru (The Great Lavra) - 962./963.
Lapa ar plašu informāciju (angļu val.) par mūku dzīvi un darbību Svētajā kalnā un izcilu vizuālo materiālu par katru klosteri:

http://www.duth.gr/Athos/

Lielā Lavra:

http://www.duth.gr/Athos/greatlavra.html

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos6.gif

Kariesa, pilsēta svētītās pussalas centrā:

http://www.duth.gr/Athos/karyes.html

Konstamonija klosteris (Konstamonitou) - pēc leģendas klosteri 4.gs. dibinājis Konstantīns I, pirmo reizi tas minēts 11.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/konstamonitou.html

Dočeārija klosteris (Docheiariou), 10.gs. dibinājis Sv. Eitēmijs, Sv.Atanāzija sekotājs un skolnieks:

http://www.duth.gr/Athos/docheiariou.html

Ksenofonta klosteris (Xenophontos), 10.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/xenophontos.html

Sv. Pantelemona klosteris (St.Panteleimon).
Šis klosteris uzcelts tikai 18.gs., vietā, kur 11.gs.krievu mūki nodibināja tā saukto "Veco klosteri":

http://www.duth.gr/Athos/stpanteleimon.html

Kseropotama klosteris (Xeropotamon), dibināts 5.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/xeropotamou.html

Simonpetra klosteris (Simonopetra).
Uzcelts par godu Kristus dzimšanai, veltīts askētam un eremītam Simonam, kas mitinājies kalnā 14.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/simonopetra.html

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos4.gif

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos5.gif

Gregorija klosteris (Gregoriou), 14.gs. dibinājis Sv.Gregorijs jaunākais Svētā Nikolaja piemiņai:

http://www.duth.gr/Athos/gregoriou.html

Dionīsija klosteris (Dionysiou), celts 1370. -1374. gadā:

http://www.duth.gr/Athos/dionysiou.html

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos2.gif

Sv. Paula klosteris (St.Paul), dibināts 8./9.gs. vai 10.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/stpaul.html

Karakalija klosteris (Karakalou), dibināts 11.gs.sākumā apustuļu Pētera un Paula piemiņai:

http://www.duth.gr/Athos/karakalou.html

Filoteja klosteris (Philotheou), pirmo reizi minēts 1015.gada dokumentā:

http://www.duth.gr/Athos/philotheou.html

Iverona klosteris (Iveron), 10.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/iveron.html

Kotlomosija klosteris (Koutloumousiou), saskaņā ar 1169.gada liecībām, dibinājis mūks no Āfrikas (koutloumous - svētais no Etiopijas) 12.gs. pirmajā pusē:

http://www.duth.gr/Athos/koutloumousiou.html

Stavronikitas klosteris (Stavronikita), dibināts 10.gs. Nosaukumā apvienoti divu mūku eremītu, kas mitinājās klostera teritorijā - Stavrosa un Nikitas - vārdi:

http://www.duth.gr/Athos/stavronikita.html

Pantokratora jeb Visuvaldītāja (Pantokrator) klosteris, 13.gs.:

http://www.duth.gr/Athos/pantokratoros.html

Vatopedi klosteris (Vatopedi), īsi pēc 972.gada dibinājuši Atanāzijs, Nikolajs un Antonijs no Adrianopoles:

http://www.duth.gr/Athos/vatopedi.html

Zografija klosteris (Zographou), 10.gs., veltīts Sv. Jurim:

http://www.duth.gr/Athos/zographou.html

Espigmēnija klosteris (Esphigmenou), pirmo reizi minēts 1016.gadā:

http://www.duth.gr/Athos/esphigmenou.html

Selandari klosteris (Chelandari), 1198. gads:

http://www.duth.gr/Athos/chelandari.html

Bizantijas mozaīkas un ikonas:

http://www.pallasweb.com/ikons/twilight.html

Ikona "Vladimiras Dievmāte", 12.gs.:

http://www.ocf.org/OrthodoxPage/icons/data/Vladimirskaya_Theotocos.gif

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/vladmir.gif

Mozaīka "Apustulis Filips":

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/philip_icon.gif

Kristus ikona (13.gs.):

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos10.gif

Ikona "Sv.Jānis Kristītājs" no Dionīsija klostera, 11.gs.:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos9.gif

Ziloņkaula griezums "Krusā sišana" no Dionīsija klostera:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos12.gif

Ikona "Jēzus Kristus" no Toplou klostera Krētā, 15.gs.:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/top-pant.gif

Ikona "Dievmāte ar trīs rokām" (Trojerucica).
Šī ir slavenākā ikona no Serbu klostera, kas atradās Svētajā kalnā, Grieķijā.
Tās vēsture saistīta ar Sv. Damaskas Joannu, slavenu reliģisko dzejnieku un vairāku sacerējumu autoru, kas dzīvoja 8.gs. Joanns kalpoja Sīrijas kalifa pilī, kur tika sodīts kā valsts ienaidnieks. Viņam nocirta labo roku. Būdams dziļi ticīgs cilvēks, Joanns palūdza kalifam savu roku un lūdzās no šīs ikonas dziedināšanu. Un viņš tika dziedināts. Joanns pagatavoja sudraba roku un pievienoja ikonai kā savas brīnumainās dziedināšanas simbolu. Tā ikona ieguva šo nosaukumu. Leģenda stāsta, ka ikonu gleznojis apustulis Luka, kurš esot redzējis Dievmāti un attēlojis viņu tādu, kāda tā tiešām izskatījusies:

http://www.ocf.org/OrthodoxPage/icons/data/threehands.gif

Dievmātes ikona no Hilandara klostera (Svētais kalns), 13.gs.:

http://www.ocf.org/OrthodoxPage/icons/data/bogorod.gif

Kristus ikona no Hilandra klostera, 13.gs.:

http://www.ocf.org/OrthodoxPage/icons/data/icxc.gif

Sv.Nikolaja ikona no Hilandra klostera:

http://www.ocf.org/OrthodoxPage/icons/data/nikola.gif

Ziloņkaula griezums "Svētais Dmitrijs" ( 10.gs. 2.puse):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_12a.html

Ikona "Dievmāte ar bērnu" (13.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_37a.html

Ikona "Kristus bērniņa iznešana templī" (15.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_40a.html

Mozaīkas detaļa no Svētā Vitālija baznīcas:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G56.jpg

Mozaīkas "Svētais vakarēdiens" detaļa, Sv. Apollinārija:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G57.jpg

Grāmatu miniatūras 12.gs.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G48.jpg

Jēzus pielūgšana, 11.gs.:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/athos11.gif

Galds, krēsls, kāju paliktnis, skapis no 7.gs. miniatūras:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G58.jpg

Galds un krēsls no 10.gs. miniatūras:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G59.jpg

Valdnieka tronis un kāju paliktnis no grāmatu miniatūras:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G55.jpg

Konstantīna I portrets no 9.gs. miniatūras:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G60.jpg

Tēlniecība, dekoratīvi lietišķā māksla, daiļamatniecība.

Konstantīna I galva, marmors (Roma, 325.g.)
Šo Konstantīna I galvu bija paredzēts pievienot vai nu imperatora krūšutēlam vai, visticamāk, tronī sēdoša imperatora statujai pilnā augumā. Skulptūrā vērojamas portretiskas iezīmes. Nedabīgi lielās acis atspoguļo Austrumu mākslas ietekmi un apliecina garīgumu. Iespējams, ka statuja bija paredzēta aplūkošanai tikai no priekšpuses, jo galvas aizmugurējā daļa nav tik perfekti nostrādāta. Šis portretējums, iespējams, veikts apmēram gadu pēc Konstantinopoles dibināšanas:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_1a.html

Cits variants:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/brown1.gif

Imperatora Maurīcija Tibērija medaljons no medaljonu un monētu ķēdes, zelts (Konstantinopole, 583. gads).
Četru vienkāršās aptverēs ievietotu identiski veidotu zelta medaljonu un divpadsmit zelta monētu ķēde. Šāda veida ķēdi nēsāja ap vidukli vai kā kaklarotu. Tradicionāli pieņemšanas laikā imperators varēja dāvināt medaljonus un monētas augsta ranga amatpersonām un dižciltīgajiem. Šādi apstrādātu zeltu varēja pasniegt arī par nopelniem kara laukā:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_2a.html

Attaruti (Attarouthi) dārgumi no Ziemeļsīrijas, sudrabs, apzeltīts sudrabs (6.,7.gs.). Kolekcijā ir piecpadsmit objekti - desmit vīna kausi, trīs kvēpināmie trauki, vīna siets un dūja. Šie priekšmeti tika atrasti apslēpti milzu terakotā (iespējams, tie tika slēpti no turkiem iekarojumu laikā) antīkās pilsētas Attaruti apkaimē, tirdzniecības ceļu krustcelēs. Tie ir liturģiskie trauki, ko tradicionāli izmantoja dievkalpojumu laikā.
Kausus lietoja vīna dzeršanai liturģijas laikā. Grieķu uzraksti uz diviem kausiem "Sv.Stefanam no Attoruti pilsētas" liecina, ka tā ir pilsētas iedzīvotāju dāvana Sv.Stefana baznīcai.
Dūja, iespējams ir bijusi iekārta ķēdē virs altāra. Kristīgajā ikonogrāfijā dūja simbolizē Svēto Garu. Salīdzinoši vienkāršo vīna sietu lietoja, lai attīrītu dzērienu no piemaisījumiem pirms tā iesvētīšanas:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_3a.html

Dāvids un Goliāts, Dāvida šķīvis, sudrabs (Konstantinopole, 628.-30.g.).
Šis šķīvis ir viens no deviņiem metālkalumiem ar ainām no Bībeles ķēniņa Dāvida dzīves:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_4a.html

Lūgšanu krusts, sudrabs un apzeltīts sudrabs (11.gs. pirmā puse).
Šādus krustus garīdznieki nesa imperiālās ceremonijās, militārajās parādēs un liturģiskās procesijās:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_6a.html

Justiniāna krusts, 570.g.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G45.jpg

Krusts:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G46.jpg

Medaljons, zelts, emalja (11.,12.gs.).
Medaljons ar attēlu abās pusēs, ko nēsāja līdzīgi kā lūgšanu krelles. Medaljona priekšpusē attēlots Kristus tēls, aizmugurē - Jaunava Marija:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_14a.html

Trīs detaļas no šķirstiņa ar ainām no Bībeles varoņa Džošua dzīves, ziloņkauls (Konstantinopole, 10.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_18a.html

Šķirsts ar karavīru un dejotāju figūrām, ziloņkauls un kauls, zelts ( 11.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_19a.html

Šķirsta detaļas ar Ādama un Ievas figūrām, ziloņkauls (10.,11.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_20a.html

Kaklarota, zelts, emalja (Konstantinopole, 11.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_23a.html

Sv.Juris, medaljons no Sv.Gabriela ikonas ietvara, zelts, emalja, sudrabs (Konstantinopole, 11.gs.beigas/12.gs.sākums).
Bieži Bizantijas ikonu rāmjus rotāja medaljoni ar svēto attēliem:

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_27a.html

Kaklarota, zelts, emalja, pērles un dārgakmeņi (Ēģipte, 11.gs.):

http://www.metmuseum.org/htmlfile/education/byzantium/byzim_0a.html

Ziloņkaula griezums, 6.gs.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G42.jpg

Ziloņkaula griezums, erceņģelis Mihails, 6.gs. sākuma:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G43.jpg

Erceņģelis Mihails, zeltā un emaljā darināts grāmatas vāks, 11.gs.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G44.jpg

Maksimiana krēsls, 547.g.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G52.jpg

Maksimiana krēsls, detaļa:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G53.jpg

Garīdznieka apģērbs:

http://jeru.huji.ac.il/ed62.htm

Zīda izstrādājums, 8.gs.:

http://www.fordham.edu/halsall/ikon/ca9.gif

Auduma fragments, 7.,8.gs.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G49.jpg

Auduma fragments,8.gs.:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G50.jpg

Auduma fragments, 1000.gads:

http://www.tulane.edu/lester/images/Early.Christian.Period/Byzantine/G51.jpg

Ziemeļsīrijā atrodamas apmēram 300 "mirušo pilsētu" atliekas no Bizantijas ēras. Šīs baziliku un klosteru atliekas ir brīnišķīgi sīriešu - bizantiešu arhitektūras paraugi.
Viena no Ziemeļsīrijas mirušajām pilsētām:

http://www.manhal.com/dead1.html

Sv.Simeona klosteris, arābu pasaulē pazīstams kā Qalaat Semaan (390.gads).
Sv.Simeons klosterī apmetās un uzsāka savu mūka askēta dzīvi 412. gadā:

http://www.manhal.com/dead2.html

Pēdējos 30 dzīves gadus Sv.Simeons pavadīja uz augsta akmens staba dziļā vientulībā. Pēc viņa nāves stabs kļuva par svēto vietu uz kuru sāka plūst svētceļnieki:

http://www.manhal.com/dead4.html

Sv.Marka katedrāle Venēcijā, Bizantijas meistaru darbs (11.gs. 2.puse):

http://simpworld.com/creative/main/photos/church7.jpg