KULTŪRAS JĒDZIENS



Jēdzienam 'kultūra' ir daudzi izskaidrojumi, kā arī tā lietojums ir plašs un daudzpusīgs. Kultūra kā attieksmju sistēma; kā simbolu un zīmju kopums; kultūra kā dialogs; kultūra kā vērtību sistēma; kultūras un mākslas; kā arī kultūras un civilizācijas attiecības.

Kas ir kultūra?

Kultūra ir daudzpusīgs jēdziens, kuru katrs izprot savādāk un vienas noteiktas definīcijas šim jēdzienam nav. Tam var dot tikai vispārinātu skaidrojumu, kuru katrs izprot savādāk. Patiesībā kultūru nevar ietvert īsā definīcijā, kaut gan nereti to lieto sašaurinātā ziņā, attiecinot to uz mākslu, teātri, literatūru u.tml. Kultūra vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar cilvēku, jo cilvēks ir tas, kas to veidojis visos laikos.

Kultūra kā zīmju un simbolu kopums

Pasaule ir izteikta zīmēs un simbolos. Katrs priekšmets cilvēkam norāda uz konkrētu lietu vai darbību un, tikai izprotot to, var attiecīgi rīkoties, tikai cilvēks pats piešķir zīmei vai simbolam jēgu. Tas, kas vienai tautai vai cilvēku grupai kaut ko izsaka, piemēram, uzraksts vai grafisks attēls (logo u.c.), citiem var neizteikt nekā. Cilvēki pasauli uztver kā simbolu kopumu, un arī kultūra ir izteikta simbolos, zīmēs; katrai tautai un cilvēkam atšķirīgos . Piemēram, nots ir simbols, kuru spēj izprast tikai konkrēta cilvēku grupa; arī valoda sastāv no zīmēm - burtiem un pastāv arī zīmju valoda. Zīmes un simboli ir sastopami dažādos līmeņos: zemākajos un augstākajos. Zemākajos ir ietvertas vienkāršas zīmes un simboli, piemēram, vārdi, apzīmējumi, bet augstākajos - lietu valoda, jūtu valoda un tamlīdzīgi. Katrs cilvēks individuāli izprot zīmes un simbolus, jo tos var saprast dažādos līmeņos, piemēram, vienam cilvēkam sarkana roze asociējas tikai ar augu, bet savukārt citam tas ir mīlestības simbols. Liela daļa simbolu savu nozīmi jau ir ieguvuši senā pagātnē (ūdens, uguns, zeme, saule). Katrai lietai, priekšmetam, dzīvai būtnei ir divējādas nozīmes: viena tā, kuru mēs uztveram kā vienkāršotu, bet otra ir tā, kuru mēs izprotam tikai iedziļinoties dažādos mītos, uzskatos, tradīcijās., jo tikai apzinoties šo lietu t.s. otro būtību, cilvēks spēj iztulkot pasauli, kā arī izprast pats sevi.

Kultūra kā dialogs

Dialogs parasti ir divu personu saruna, tomēr, runājot par kultūras dialogu, šīs personas nav divi cilvēki, bet gan laikmeti, dažādas laiku sistēmas, valstis un citi notikumi, kas ir saistīti ar kultūras norisēm un vēsturi. Pagātne statuju, pieminekļu un citu kultūras vērtību veidā tiekas ar cilvēku šodien, tā dzīvošanas laikā, vēstot par pagātni, sarunājoties un izprotot to. Šajā dialogā cilvēks tiekas kā personība, individualitāte, bet dialoga otrais dalībnieks ir sabiedrība kopumā. Individuālais satiekoties ar kopumu, mēģina savienot nesavienojamo, novērtēt nenovērtējamo. Mūsdienīgais diskutē ar tradicionālo, savstarpēji papildinoties un novērtējot viens otru, bet nevis noliedzot. Dialogs kultūrā ir arī katram indivīdam ar dievišķo, dievu, izpratni par to, kas jau notiek gadsimtiem ilgi. Katra cilvēka spēja ieklausīties un saprast ir dziļi individuāla; atkarīga no emocionālajām un garīgajām spējām.

Kultūra kā attieksmju sistēma

Kultūra veidojās un attīstās atkarībā no katra indivīda attieksmes, kā arī laikmeta un laika plūduma; tajā valdošajiem kanoniem. Dažādām tautām, kā arī dažādiem pasaules nostūriem šīs attieksmes ir atšķirīgas, radot kultūras interesantumu, savdabīgumu un neatkārtojamību. Piemēram, cilvēkam dažādos laikos ir dažāda attieksme pret mākslu, reliģiju; pati attieksme veidojas pakļaujoties tajā laikā valdošajiem uzskatiem par dažādām kultūras jomām; katrs laiks diktē savus uzskatus un noteikumus. Kultūrā pastāv dažādi attieksmju tipi; dažādi attieksmju līmeņi, kā vienu var minēt simboliskās attieksmes, piemēram, valoda, simboli, zīmes un citi. Savstarpējās, sociālās attieksmes, piemēram, ģimenes, cilvēku savstarpējās attiecības, kas var izpausties dažādos līmeņos, piemēram, cilvēku savstarpējās attieksmes dažādās institūcijās un tuvu cilvēku savstarpējās attieksmes (mīlestība, draudzība u.c.).


Jēdzieni:

Arhetipi - (gr. archetypos - pirmtēls) - terminu ieviesa šveiciešu psihoanalītiķis Karls Gustavs Jungs. Ar arhetipiem apzīmē universālus simboliskus tēlus, kas pastāv kolektīva apziņā. Piemēram, māte, varonis, ēna, ūdens, pamāte, zeme, ragana u.c. Šie motīvi patstāvīgi atkārtojas mītos, literatūrā, mākslā un citur.

Civilizācija - augsti attīstīta sabiedrība ar strukturētu darba dalīšanu, kas balstās uz saprātu, pārvaldes sistēmu u.c. Civilizācijas jau bija veidojušās no seniem laikiem, kur katram ir savi pienākumi. Terminam cieša saistība ar kultūras jēdzienu, jo civilizācija rodas no kultūras.

Kultūra - (lat. val. 'cultura' - apstrādāšana, audzināšana, izglītošana) - visaptveroša parādība. Cilvēki visu laiku kopj un kultivē pasaule, tādējādi arī radot kultūru. Kultūra visu laiku tiek radīta, un kultūra katram ir ļoti individuāla, tāpēc grūti tieši definēt, kas ir kultūra.

Kultūrdialogs - parādība, kurā tiekas cilvēks kā individuāla personība vienā pusē, bet pretējā dialoga pusē atrodas sabiedrība kā veselums. Kultūrdialogā abas puses cenšas savienot nesavienojamo, izprast personību un kopumu.

Simbols - kaut kāda lieta, parādība vai priekšmets, kas pārstāv kaut ko citu. Tā ir tāda zīme, kuru var uztvert grafiski v ai arī kā savādāk, tādējādi to var saprast daudzās valodās runājošie cilvēki, kas pārstāv dažādas tautības. Simbolus izmantos daudzās zinātņu nozarēs, kā arī visplašākajās dzīves sfērās, piemēram, ceļa zīmes u. tml.

Zīme - grafisks, vizuāls vai kā savādāk izteikts apzīmējums kaut kādai parādībai. Izteikts tā, ka to iespējams saprast visiem: dažādu tautību pārstāvjiem, dažādās valodās runājošiem, kā arī analfabētiem un citiem.