KULTŪRA 18. GADSIMTĀ
DABAS ZINĀTŅU ATTĪSTĪBA

Pasaule turpināja attīstīties dažādās jomās - gan kultūrā, gan zinātnē. Jaunas pārmaiņas ienesa arī revolūcijas un iekārtu maiņas. Kaut gan daudzās valstīs joprojām dominēja feodālisms, tomēr arī kapitālisms turpināja savu attīstības gaitu.
18. gadsimts bija ideju un trauksmes pilns. Kultūrā tika meklēti jauni izteiksmes veidi, tomēr visā dominēja apgaismes idejas.

Zinātnes attīstība

Zinātne turpināja 17. gadsimtā aizsākto attīstības ceļu, aizvien vairāk attīstoties dažādām zinātņu nozarēm. Sevišķi spilgti tas izpaudās dabaszinātņu jomā, kā arī 18. gadsimts beidzot atteicās no iesīkstējušām Visuma rašanās interpretācijām, izstrādājot zemes un Visuma rašanās teorijas.
18. gadsimts bija bagāts ar dažādiem atklājumiem dabaszinātnēs un viens no ievērojamākajiem 18. gadsimta dabaszinātniekiem bija zviedrs Kārls Linnejs (1707 - 1778), kas izstrādāja augu un dzīvnieku sistemātikas pamatus. Linnejs 1735. gadā izdod grāmatu "Dabas sistēma", kur apkopo visus 18. gadsimta pirmā puses zoologu un botāniķu pētījumus, tādējādi liekot pamatus dzīvnieku un augu sugu apzīmēšanai (katru dzīvnieku un augu sugu apzīmē ar diviem latīņu vārdiem, no kuriem pirmais apzīmē ģinti, bet otrais apzīmē sugu), kas ir vēl saglabājies līdz mūsu dienām.
18. gadsimts ir slavens ar saviem daudzajiem atklājumiem. Tajā tika atklāts skābeklis un citas gāzes, ar kuru palīdzību tika izzināta degšanas procesa būtība.
Franču zinātnieks Antuāns Lorāns Lavuazjē (1743 - 1794), ķīmiķis un fiziķis, lika pamatus zinātniskajai ķīmijai. Viņš noskaidroja, ka gaisam ir ķīmiskais sastāvs (balstoties uz masas nezūdamības likumu) un ka vielu degšanu izraisa to savienošanās ar skābekli. Zinātnieks arī definēja ķīmiskos elementus un ķīmiju, kā arī pierādīja, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis, bet tiek izdalīta ogļskābā gāze.
Pjērs Simons Laplass (1749 - 1827) kopā ar Lavuazjē izstrādāja termoķīmijas pamatus.
Tika veiktas daudzas zinātniskas ekspedīcijas un 18. gadsimtā notika jaunatklāto zemju izpēte, kas veicināja jaunākos atklājumus navigācijā un citās zinātnēs. Viens no ievērojamākajiem jūras braucējiem bija anglis Džeimss Kuks (1728 - 1779), kas vadīja hidroloģiskos darbus pie Kanādas austrumu krastiem, bet vēlāk trīs ekspedīcijas apkārt pasaulei. Ceļojot apkārt pasaulei Kuks veica daudzus ģeogrāfisko atklājumus, piemēram, Dienvidsendvidžu salas, Dienviddžordžijas salu, Tuamotu salas, Ziemassvētku salu, Havaju salas. Pēdējā ceļojuma laikā tieši Havaju salās viņu nonāvēja iezemieši un ekspedīciju pabeidza zinātnieka kolēģi. Ceļojumi bija ievērojami ar to, ka Kuks veica aprakstus, kā arī ekspedīcijas komandā bija līdzi daudzu citu nozaru zinātnieki: astronomi, botāniķi un citi. Tādā veidā tika veikti daudzi novērojumi, kā rezultātā radās zinātniski atklājumi.
Tika veikti arī neskaitāmi atklājumi rūpniecības jomā. Angļu izgudrotājs Džeimss Vats (1736 - 1819) radīja universālu tvaika mašīnu, pilnveidojot Ņūtona tvaika mašīnas uzbūvi. Tvaika mašīnai bija liela nozīme, kas veicināja tvaika lokomotīves izveidi. Pēc kāda laika viņš izveidoja pirmo tvaika mašīnu fabriku.

"Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca"

Enciklopēdija bija apgaismības laikmeta pēdējo zinātnes sasniegumu apkopojums.
Pēc dažu gadu darbības enciklopēdijas veidošana tika uzticēta Denī Didro, Žanam Leronam Dalambēram un Abatam Žanam de Grua de Malvam. Jaunie enciklopēdijas veidotāji tai piešķīra jaunu, polemisku raksturu, kā rezultātā enciklopēdija kļuva par apgaismības manifestu, jauno laiku simbolu.
No 1751. līdz 1757. gadam Didro ar Dalambēru sagatavoja septiņus Enciklopēdijas sējumus, tomēr viņu sacerētie raksti nereti bija pārāk drosmīgi un neizturēja cenzūras spiedienu, kā rezultātā valdība apstādināja Enciklopēdijas izdošanu uz vairākiem mēnešiem un Dalembērs, neizturot vispārējo spiedienu, aiziet no redakcijas. Bet 1758. gadā Enciklopēdijā publicētā Kloda Helvēcija raksta "Par prātu" dēļ, Enciklopēdija atkal tika slēgta un Denī Didro tika ieslodzīts cietumā. Tomēr 1772. gadā Enciklopēdijas pirmais izdevums tika pabeigts; rakstus gatavoja ne tikai iepriekšminētie autori (Denī Didro, Dalambērs, Ruso, Voltērs, Monteskjē), bet arī citi. Tas bija pirmais tāda veida izdevums, kur tika pasūtīti raksti atsevišķu nozaru speciālistiem, piemēram, skulptoram Falkonē, dabaszinātniekiem Dolantanam un Demarē un citiem.
Tas bija pirmais izdevums apgaismības kultūras vēsturē, kur tika plaši apskatīti jautājumi par ekonomiku, tirdzniecību un citām zinātnes nozarēm, kā arī šeit tika pausti viedokļi no dažādiem redzes punktiem, piemēram, reliģijas jautājumi tika izklāstīti no dažādu konfesiju viedokļa: gan no katolicisma, gan no skepticisma, gan arī no protestantu pozīcijām. Tika publicēti vairāki raksti, kas izsmēja māņticību, arī baznīcas tēvu liekulību. Enciklopēdijas veidotāji kritizēja arī franču aristokrātijas dīko dzīvesveidu, to negribēšanu uzlabot vispārējo tautas situāciju, kaut gan tajā pašā laikā uzsvēra, ka ir jābūt sociālajai hierarhijai un ka visiem ir jāpakļaujas likumiem.
Enciklopēdija savā laikā bija ļoti populāra, piedzīvoja vairākus atkārtotus izdevumus. Kaut gan pirmie četri tūkstoši eksemplāru bija par salīdzinoši augstu cenu, tomēr tie tika ātri izpirkti. Nākamie izdevumi tika izdoti arvien sliktākā kvalitātē (ar mazākiem attēliem, sliktākas kvalitātes papīru).