«Cienīts baronlielskungs būs tik žēlīgs un uzskatīs to lietu tā, kā es viņu jums priekšā liku. Es pazemīgi baronlielskungu lūdzu.»

«To es nevaru, to es nevaru, Andrikson. Apdomājiet jel pats. Ja jūs vēl priekš tiem trim vāģiem vien būtu cirtis! Bet jūs esiet vairāk cirtis! Par ko un priekš kā jūs cirtāt vairāk?»

Barons nenovērsa acu no Andriksona, un šis par velti nopūlējās nenosarkt. Viņš nodūra uz acumirkli acis, bet sacīja tad ar cietu balsi:

«Es negribu baronlielskungam nekā slēpt. Gribēju tos citus kokus pārdot. Paslēpšus es to tamdēļ darīju, ka baronlielskungs man tak nemūžam arī viena vienīga kociņa nebūtu atļāvis nocirst.»