|
Jūs jau zināt, ka vecis nav no sava pīpīša šķirams. Bet mūsējais pat papirosa dūmus nepanes, kur tad nu vēl pīpīša. Tomēr, lai vecajam mācītājam nebūtu jāmokās ar pīpēšanas kārumu, kad tas te atbrauc viesoties, viņam ir apgādāti sevišķi dārgi cigāri, kurus lielskungs arvien steidzas piedāvāt, tikko veča roka pa paradumam ķer kabatā pēc pīpīša. Diezin kā šodien cigāri bij piemirsušies, un mācītājs bij it omulīgi izvilcis savu ļuļķīti, izgrabinājis no tā ar lielkunga nazi sodrējus, iebāzis tad jaunu labāku un aizkūpinājis... Var gan iedomāties lielkunga negantību, bet viņš bij viesa klātbūšanā savaldījies, bijis pat līdz beigām ļoti laipns. Tur pretī tikko mācītājs bija pa durvīm laukā, tad iesākās arī trakošana. Barons nebij vairs pazīstams. Pats zili sarkans, mati kājās saslējušies, tā viņš spļāva logu rūtēs un dūra mācītājam ar pirkstu pakaļ.
|
