|
Asnītis saņēma jauno saimnieci nokaunējies un nedroši, bet viņa ar reizi uzstājās tā, kā kad te būtu jau 100 gadus rīkojusies. Vispirms viņa nopietni apskatīja pašu saimnieku, palocīja galvu, tad ķērās pie saimniecības piederumu revīzijas un nokārtošanas. Cukuru, kafiju, risu, tēju un citus bodes iepirkumus viņa pievietoja savā līdzatvestajā skapī, rūpīgi aizslēdza to un atslēgu noglabāja kabatā. Tad nāca ķēķa lietas. Tās salika plauktos vai nokāra gar sienu. Kur bija vajadzīgs, iedzina naglu. Un beigās plītī sprēgāja jautra uguntiņa.
|
