Kurmja skatienu piesaistīja melna ala pretējā krastā , turpat virs ūdens līmeņa , un viņš sāka sapņaini domāt, kādu gan jauku un omulīgu mājokli tur varētu ierīkot dzīvnieks ar pieticīgām vēlmēm , kas būtu lepns uz savu mazo, patīkamo upeskrasta mītni turpat virs palu ūdeņiem meksikasun tālu prom no putekļiem un trokšņiem . Kamēr viņš tā skatījās, kaut kas spožs un sīks, šķiet, nozibsnīja pašā alas melnumā , pazuda, tad pamirgoja atkal it kā maza zvaigznīte . Bet diezin vai tā varēja būt zvaigzne - tādā neparastā vietā ; un stipri sīks bija stariņš un pārlieku spožs, lai būtu jāņtārpiņš . Un kad Kurmis vēlreiz īsti ieskatījās, tas viņam pamirkšķināja, un atklājās, ka tā ir acs ; un maziņš purniņš pamazītēm sāka iezīmēties acij apkārt, it kā ietvars izaugtu ap gleznu .
(K.Greiems)
|
