Visu rītu Kurmis sparīgi strādāja, aizrāvies ar savas mājiņas pavasara tīrīšanu. Vispirms ar žagaru slotu, pēc tam ar putekļu lupatu, tad augšup pa trepēm, pakāpšļiem, krēsliem ar otu rokā un kaļķu baltuma spaini, līdz pieputēja pilna mute un acis, un melnais kažoks viss bija apšļakstīts baltajiem kaļķiem, un mugura smeldza, un pagura rokas.
(K.Greiems)
|