|
Saules (ģ) stari (n) karsti cirtās kažokā (l), maiga vēsma (n) glāstīja kaistošo purniņu (a), un pēc tik ilgas noslēgtas dzīves (ģ) pazemes (ģ) pagrabā (l) putnu (ģ) treļļi (n) plēsa vai pušu nepieradušās ausis (a), piekliedza pilnu galvu (a). Palēkdamies gaisā (l) ar visām četrām ķepām (i) uzreiz - tik liels bija dzīvotprieks (n) un tik jauks pavasaris (n), kad vairs nav jātīra māja (n), - viņš laidās pāri pļavai (d), kamēr nonāca otrā pusē (l) pie dzīvžoga (ģ).
- Apstāties! - iesaucās vecīgs trusis (n) pie cauruma (ģ) žogā (l). - Seši pensi (n) par tiesībām (d) izlīst pa privāto ceļu (a)!
Vienā mirklī (l) Kurmis (n), nicīgs un nepacietīgs, notrieca augšpēdus cauruma (ģ) sargu (a) un kūleņoja tālāk, mēdīdams pārējos trušus (a) - tie bija steigšus pabāzuši galvas (a) no alām (d), lai redzētu, kas lēcies. (K.Greiems) |