|
Kurmja (2) skatienu (1) piesaistīja melna ala (4) pretējā krastā (1), turpat virs ūdens (2) līmeņa (2), un viņš sāka sapņaini domāt, kādu gan jauku un omulīgu mājokli (2) tur varētu ierīkot dzīvnieks (1) ar pieticīgām vēlmēm (5), kas būtu lepns uz savu mazo, patīkamo upeskrasta (1) mītni (5) turpat virs palu (1) ūdeņiem (2) un tālu prom no putekļiem (2) un trokšņiem (2). Kamēr viņš tā skatījās, kaut kas spožs un sīks, šķiet, nozibsnīja pašā alas (4) melnumā (1), pazuda, tad pamirgoja atkal it kā maza zvaigznīte (5). Bet diezin vai tā varēja būt zvaigzne (5) - tādā neparastā vietā (4); un stipri sīks bija stariņš (1) un pārlieku spožs, lai būtu jāņtārpiņš (1). Un kad Kurmis (2) vēlreiz īsti ieskatījās, tas viņam pamirkšķināja, un atklājās, ka tā ir acs (6); un maziņš purniņš (1) pamazītēm sāka iezīmēties acij (6) apkārt, it kā ietvars (1) izaugtu ap gleznu (4). (K.Greiems) |