|
1. Debesis ir skaidras, pilnas lielu un mazu, tuvu un tālu zvaigžņu, un tuvās un lielās zilgani dzirkstī, bet tālās un mazās sakūst baltajā mirdzumā, kas plūst no visuma, kur valda dziļš un visuaptverošs miers. Viņa pieskaras rūtij, stikls ir gluds un ļoti vēss, uz tā paliek viņas pirkstu galu apaļie nospiedumi kā tumši ķirši. Bālganajā, vēl ļoti plānajā sarmas kārtiņā viegli var uzrakstīt burtus, veselus vārdus un pat teikumus. 2. Vēl pēc brīža priekšā patiešām iznirst divi stāvi, lielāks un mazāks. Lielākais nes somu vai čemodānu, mazākais ar lukturīti apgaismo ceļu. (Pēc R.Ezeras) |