Citu rītu pamodies, Zvirbulēns ieraudzīja virs sava mājoklīša Zirnekli aužam tīklu. Zvirbulēns jau grasījās tīklu izārdīt un Zirnekli padzīt, bet tad sāka domāt un apsvērt, ko ar tādu tīklu varētu iesākt. Un izdomāja: varētu zvejot zivis.
- Klau, brāl, - viņš uzrunāja Zirnekli, - noaud man tik lielu tīklu, lai varu zivis zvejot.
Zirneklis pārtrauca darbu, paskatījās uz Zvirbulēnu un sacīja:
- Ko tu iesāksi ar zivīm? Zvirbulēni zivis neēd.
Bet Zvirbulēns viņam atbildēja:
- Vajag tikai iesākt; starp citu - es neesmu parastais zvirbulēns, bet Sarežģītais. Tu to, protams, nezināji, vai ne?
Pievakarē tīkls bija gatavs, un Zvirbulēns ar Zirnekli nogādāja to līdz upītei. Tajā vietā upītē atradās ūdenskritums. Abi zvejnieki nosprieda, ka tīkls jāiedabū upītē lejpus ūdenskrituma - tur būšot vairāk zivju.
(Viks)
|