Īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne

 

Vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā darbības vārdam ir galotne -u vai -os.

Piemēram, Es meklēju, mācos, zīmēju, lasu, skatos, dziedu, skatos.

 

Vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personas formā darbības vārds ir bez galotnes vai ar galotni -i vai -ies. Galotne -i ir visiem tiešajiem III konjugācijas darbības vārdiem, arī I konjugācijas 5. grupas darbības vārdiem, kā arī tiem 3. grupas darbības vārdiem, kam sakne beidzas ar līdzskaņiem d, p vai t. Citi tiešie I konjugācijas un II konjugācijas darbības vārdi vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personā tiek lietoti bezgalotnes formā.

Piemēram, Tu meklē, mācies, zīmē, lasi, skaties, dziedi, skaties.

 

Vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. personas formā darbības vārdam ir galotne -am, -ām, -amies vai -āmies. Galotnes -ām, -āmies ir III konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, visiem pārējiem darbības vārdiem ir galotnes -am, -amies.

Piemēram, Mēs meklējam, mācāmies, zīmējam, lasām, dziedam, skatāmies.

 

Vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 2. personas formā darbības vārdam ir galotne -at, -āt, -aties vai -āties. Galotnes -āt, -āties ir III konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, visiem pārējiem darbības vārdiem ir galotnes -at, -aties.

Piemēram, Jūs meklējat, mācāties, zīmējat, lasāt, skatāties, dziedat.

 

Vienkāršās tagadnes 3. personas formā III konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem ir galotne -a vai -ās, pārējiem tiešajiem darbības vārdiem nav galotnes, bet atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir galotne -as.

Piemēram, Viņš, viņi meklē, mācās, zīmē, lasa, skatās, dzied

 

II konjugācijas darbības vārdiem 3. personā un vienskaitļa 2. personā ir viena un tā pati forma.

Piemēram, Tu, viņš, viņi zīmē, lasa, skrien, meklē

 

          Tiem darbības vārdi, kuri nenoteiksmē beidzas ar –īt, -ināt, -īties, -ināties, daudzskaitļa 3. personā ir izskaņa -ām, -āmies.

          Piemēram, Mēs mācām, mācāmies.

 

 

Līdzskaņu mija

 

Daļai I konjugācijas darbības vārdu vienkāršās tagadnes personu formās saknes beigās rodas līdzskaņu mija. Tas nenotiek vienskaitļa 2. personā.

b – bj urbt – urbju, urb, urbj, urbjam, urbjat, urbj

m – mj lemt – lemju, lem, lemj, lemjam, lemjat, lemj

p – pj stiept – stiepju, stiep, stiepj, stiepjam, stiepjat, stiepj

l - ļ velt – veļu, vel, veļ, veļam, veļat, veļ

s – š tēst – tēšu, tēs, tēš, tēšam, tēšat, tēš

z – ž lauzt – laužu, lauz, lauž, laužam, laužat, lauž

 

Dažiem III konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē izskaņu -ēt vai -īt priekšā ir līdzskani c vai dz, visās vienkāršās tagadnes personu formās galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g.

mācēt – māku, māki, māk, mākam, mākat, māk

locīties – lokos, lokies, lokās, lokāmies, lokāties, lokās

aizlocīt – aizloku, aizloki, aizloka, aizlokām, aizlokāt, aizloka

ieraudzīt – ieraugu, ieraugi, ierauga, ieraugām, ieraugāt, ierauga

 

Dažiem I konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g, līdzskaņu mija ir tikai vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personas formā.

k – c vilkt – velku, velc, velk, velkam, velkat, velk

g – dz bēgt – bēgu, bēdz, bēg, bēgam, bēgat, bēg