Vienkārša teikuma analīze

Analizējot vienkāršu teikumu:

Ø uzzīmē tā grafisko attēlu,

Ø motivē pieturzīmju lietojumu,

Ø nosaka teikumu pēc izteikuma mērķa,

Ø nosaka teikumu pēc gramatiskās uzbūves,

Ø raksturo teikumu pēc kopu skaita,

Ø analizē teikuma locekļus, pasvītrojot tos ar pieņemtajiem apzīmējumiem,

Ø analizē norādīto vārdu morfoloģiski,

Ø analizē norādīto vārdu fonētiski.

Vienkārša teikuma analīzes paraugs.

· Uztrūcies sēdus,¹ Krupis vispirms izberzēja acis,² tad satrina smeldzošos kāju pirkstus.³ (K.Greiems)

Veicamās darbības	Vienkārša teikuma analīzes paraugs
Grafiskais attēls	Divdabja teiciens, komats, teikums, punkts.
Pieturzīmju lietojums	1.pieturzīme atdala divdabja teicienu. 2.pieturzīme atdala vienlīdzīgus teikuma locekļus. 3.pieturzīme norāda, ka beidzas stāstījuma teikums.
Izteikuma mērķis	Stāstījuma teikums.
Gramatiskā uzbūve	Vienkāršs paplašināts teikums.
Kopu skaits	Divkopu teikums.
Teikuma locekļi	Uztrūcies (dubultloceklis) sēdus (apstāklis), Krupis (teikuma priekšmets) vispirms (apstāklis) izberzēja (uzteicējs) acis (papildinātājs), tad (apstāklis) satrina (izteicējs) smeldzošos (apzīmētājs) kāju (apzīmētājs) pirkstus (papildinātājs).
Morfoloģiskā analīze	pirkstus – patst. lok. lietv., sugas v., vīr. dz., dsk. akuz., 1.dekl.
Fonētiskā analīze	uztrūcies – 3 zilbes, īsais patskanis – u, garais patskanis – ū, divskanis – ie, balsīgie līdzskaņi – z, r, nebalsīgie līdzskaņi – t, c, pozicionālas līdzskaņu pārmaiņas – balsīgais z nebalsīgā t priekšā kļūst nebalsīgs, vēsturiskā līdzskaņu mija – līdzskanis k patskaņa i priekšā pārvēršas par c.