Salikts sakārtots teikums ir tāds teikums, kura daļas cita no citas ir neatkarīgas un starp tām ir sakārtojuma attieksmes.

Saliktā sakārtotā teikumā ir vismaz divas vai arī vairākas neatkarīgas daļas, kuras parasti atdala ar komatiem. Saliktā sakārtotā teikumā beigu pieturzīmi nosaka pēdējās neatkarīgās teikuma daļas izteikuma mērķis.

· Āpsis iedeva tiem katram pa sešpensu ripiņai un viegli uzplikšķināja pa galviņu, un ezīši devās ceļā, atsveicinoties cienīgi pamādami ar cepurēm un atmezdami pār pieri sakritušos cekuliņus. (K.Greiems)

Salikta sakārtota teikuma daļas var būt saistītas ar saistītājvārdiem vai bez tiem, tikai izrunas ziņā. Saliktā sakārtotā teikumā saistītājvārdi var būt tikai sakārtojuma saikļi. Biežāk lietotie sakārtojuma saikļi ir: un, arī, un arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, gan – gan, drīz – drīz, ir – ir, ne – ne, nedz – nedz, kā – tā, nevis – bet, ne – bet, ne vien – bet arī, ne tikvien – bet arī, tiklab – kā arī, tiklab – kā, vai nu – vai.

· Plats, slapji spīdīgs purns izlīda virs krasta krants, un krastā izrāpās Ūdrs, purinādams no kažoka slapjumu.

· Neatkarība gan ir ļoti laba lieta, taču mēs, dzīvnieki, nekad neļaujam saviem draugiem palikt par sprukstiņiem, un šīs robežas tu esi sasniedzis. (K.Greiems)

Pieturzīmju lietojums starp salikta sakārtota teikuma daļām

Ja salikta sakārtota teikuma daļas ir saistītas bez saistītājvārdiem vai ar saikļiem bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, tad starp tām liekams komats.

· Ezīši bikli paraudzījās augšup uz misteru Āpsi, taču neuzdrīkstējās neko iebilst. (K.Greiems)

Ja salikta sakārtota teikuma daļas ir saistītas ar saikļiem kā – tā, nevis – bet, ne – bet, ne vien – bet arī, ne tikvien – bet arī, tiklab – kā arī, tiklab – kā, vai nu – vai, tad komats liekams saikļa otrās daļas priekšā.

· Ne vien pavasaris bija auksts un lietains, bet arī vasarā nesolīja labāku laiku.

Ja salikta sakārtota teikuma daļas ir saistītas ar saikļiem gan – gan, drīz – drīz, ir – ir, ne – ne, nedz – nedz, te – te, tad komats liekams atkārtotā saikļa priekšā.

· Brīvdienās sarīkotajā piknikā gan vecāki labi atpūtās, gan bērni kārtīgi izdauzījās.

Ja salikta sakārtota teikuma daļas ir saistītas ar saikli un, tad starp tām parasti ir liekams komats. Komatu neliek, ja teikuma pirmajā daļā ir teikuma locekļi, kas attiecināmi arī uz otro teikuma daļu.

· Naktī spīdēja mēness un pūta stiprs vējš.

Dažkārt salikta sakārtota teikuma daļas atdala ar semikolu. Parasti tā dara gadījumos, ja starp teikuma daļām domu ziņā nav cieša sakara.

· Smaidīdams sarkanām ķieģeļzobu rindām, klons vērās apkvēpušajos griestos; ozola sēdekļi, nodeldēti garā mūža gaitā, pārmija jautrus skatus; šķīvju virknes skapī šķielēja uz plauktā sasēdinātajiem katliņiem un podiem, un pavarda liesmas spīdinājās un dancoja, mezdamas siltus mirkļus visiem bez izņēmuma. (K.Greiems)

Salikta sakārtota teikuma daļās pieturzīmes lietojamas tāpat kā vienkāršā teikumā. Ja salikta sakārtota teikuma daļām ir kopīgs izteicējs, kuru otrajā daļā nenosauc, tad tā vietā parasti liekama domuzīme. Domuzīme liekama arī nenosauktas saitiņas vietā.

· Darbs ir maize, slinkums – bads.

Salikta sakārota teikuma analīze

Veicot salikta sakārtota teikuma analīzi:

Ø nosaka teikuma daļu gramatiskos centrus,

Ø uzzīmē teikuma grafisko attēlu,

Ø nosaka teikumu pēc izteikuma mērķa,

Ø nosaka teikumu pēc uzbūves,

Ø analizē teikuma locekļus, pasvītrojot tos ar pieņemtajiem apzīmējumiem,

Ø analizē norādīto vārdu morfoloģiski,

Ø analizē norādīto vārdu fonētiski.

Salikta sakārtota teikuma analīzes paraugs.

· Straumēm burbuļoja dzīvnieku valodas, dzirkstīja smiekli un zobgalības, bet Krupis, sēdēdams saimnieka krēslā, visu laiku lūkojās sev priekšā un bārstīja pa labi, pa kreisi jaukas laipnības. (K.Greiems)

Veicamās darbības	Salikta sakārtota teikuma analīzes paraugs
Gramatiskie centri	burbuļoja valodas, dzirkstīja smiekli un zobgalības, Krupis lūkojās un bārstīja
Grafiskais attēls	Trīs neatkarīgas daļas, trešās vidū – divdabja teiciens.
Izteikuma mērķis	Stāstījuma teikums.
Gramatiskā uzbūve	Salikts sakārtots teikums.
Teikuma locekļi	Straumēm (apstāklis) burbuļoja (izteicējs) dzīvnieku (apzīmētājs) valodas (teikuma priekšmets), dzirkstīja (izteicējs) smiekli (teikuma priekšmets) un zobgalības (teikuma priekšmets), bet Krupis (teikuma priekšmets), sēdēdams (dubultloceklis) saimnieka (apzīmētājs) krēslā (apstāklis), visu laiku (apstāklis) lūkojās (izteicējs) sev (papildinātājs) priekšā (apstāklis) un bārstīja (izteicējs) pa labi (apstāklis), pa kreisi (apstāklis) jaukas (apzīmētājs) laipnības (papildinātājs).
Morfoloģiskā analīze	laipnības – patst. lok. lietv., sugas v., siev. dz., dsk. akuz., 4.dekl.
Fonētiskā analīze	valodas – 3 zilbes, 2 īsie patskaņi – a, a, garo patskaņu nav, divskanis – o, balsīgie līdzskaņi – v, l, d, nebalsīgo līdzskaņu nav.