Salikts pakārtots teikums ir tāds salikts teikums, kas sastāv no vienas neatkarīgās daļas – virsteikuma un vienas vai vairākām atkarīgām daļām – palīgteikumiem. Starp virsteikumu un palīgteikumu ir pakārtojuma attieksmes.

Jebkurā saliktā pakārtotā teikumā ir tikai viens virsteikums. Palīgteikums parasti paskaidro kādu vārdu kādā citā teikuma daļā, un tas atbild uz jautājumu. Palīgteikumu vienmēr no pārējā teikuma nodala ar pieturzīmēm, visbiežāk – komatiem. Ja palīgteikumā ir izlaists saiklis, tad palīgteikumu parasti nodala ar kolu vai domuzīmi.

· Ja jūti – māja par plašu, ņem un aizraus ciet pāris alu. (K.Greiems)

Palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai starp virsteikuma vārdiem.

Ja palīgteikuma atrodas pirms virsteikuma, tad aiz palīgteikuma liekams komats.

· Kad dzīvnieki vairs nebija tālu no namdurvīm, tās atsprāga vaļā visā platumā.

Ja palīgteikums atrodas aiz virsteikuma, tad palīgteikuma priekšā liekams komats.

· Kurmis un Žurks bija aizņemti darbos, kas saistīti ar laivām un ūdeņu sezonas atkļašanu.

Ja palīgteikums atrodas starp virsteikuma vārdiem, tad tas no abām pusēm liekams komatos.

· Tūlīt aiz ciemata, kad aizmugurē strauji pagaisa beidzamās mājas, no visām pusēm gājējus apņēma ar pazīstamām lauku smaržām pievilguši tumsa. (K.Greiems)

Saliktā pakārtotā teikumā beigu pieturzīmi nosaka virsteikuma izteikuma mērķis.

· Kāds gan bagāts laika sprīdis likās aizritējis, kad pārcilāja to atmiņā!

Palīgteikumu parasti ievada kāds no pakārtojuma vārdiem. Pakārtojuma vārdi var būt: pakārtojuma saikļi, attieksmes vietniekvārdi, apstākļa vārdi un vārdu grupas. Tie visi, izņemot pakārtojuma saikļus, ir teikuma locekļi.

Pakārtojuma vārdi
pakārtojuma saikļi	ka, lai, vai, ja, līdz, līdzko, tiklīdz, tiklīdz kā, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, tāpēc ka, tā kā, tādēļ ka, jo u.c.
attieksmes vietniekvārdi	kas, kurš, kura, kāds, kāda
apstākļa vārdi	kad, kur, cik, kā, kāpēc, kādēļ u.c.
vārdu grupas	uz kurieni, no kurienes, aiz kura, līdz kurienei u.c.

Saliktā pakārtotā teikumā palīgteikumi var būt pakārtoti tieši vai pakārtoti. Ja palīgteikums paskaidro virsteikumu, tad tas ir tieši pakārtots. Ja palīgteikums paskaidro citu palīgteikumu, tad tas ir pakāpeniski pakārtots.

Daudzi palīgteikumi atbild uz tādiem pašiem jautājumiem kā attiecīgie teikuma locekļi. Palīgteikumus pēc nozīmes iedala:

Ø teikuma priekšmeta palīgteikums,

Ø izteicēja palīgteikums,

Ø apzīmētāja palīgteikums,

Ø papildinātāja palīgteikums,

Ø apstākļa palīgteikumi (vietas, laika, veida, mēra, cēloņa, nolūka, nosacījuma),

Ø pieļāvuma palīgteikums,

Ø pamatojuma palīgteikums,

Ø salīdzinājuma palīgteikums.

Teikuma priekšmeta palīgteikums ir tāds palīgteikumus, kuru pēc nozīmes var uztvert par citas teikuma daļas teikuma priekšmetu. Tas atbild uz jautājumu kas?

Bieži teikuma priekšmeta palīgteikums precizē citā teikuma daļā ar vietniekvārdu tas izteiktu teikuma priekšmetu.

Teikuma priekšmeta palīgteikumu ievada:

Ø pakārtojuma saikļi ka, (retāk) lai, vai, ja u.c.;

Ø attieksmes vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura;

Ø apstākļa vārdi kā, cik, kur, kad, kāpēc.

Teikuma priekšmeta palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Pēc gandrīz pusstundu ilgām medībām atklājās, ka visas manas burkas, kārbas un kastes ir līdz malām pieblīvētas. (Dž.Darels)

· Tiešām sākumā šķita, ka irbju bari kļūst lielāki. (Dz.Rinkule-Zemzare)

Izteicēja palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas citā teikuma daļā paskaidro ar vietniekvārdiem tas, tā, tāds, tāda, viss izteiktu izteicēju. Izteicēja palīgteikums atbild uz jautājumiem kas ir? kāds ir?

Izteicēja palīgteikumu ievada:

Ø pakārtojuma saiklis ka;

Ø attieksmes vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura.

Izteicēja palīgteikums atrodas aiz virsteikuma.

· Mūsu attiecības ar cilvēkiem tādas, kādas mēs tās veidojam.

· Kaimiņš ir tas, kas mūs parasti nosūdz vecākiem.

Apzīmētāja palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas paskaidro citā teikuma daļā lietvārdu. Tas atbild uz jautājumiem kāds? kāda? kurš? kura?

Apzīmējuma palīgteikumu ievada:

Ø attieksmes vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda;

Ø apstākļa vārdi kā, kad, kur, cik, kāpēc;

Ø pakārtojuma saikļi ka, lai, vai;

Ø vārdu grupas uz kurieni? no kurienes?

Apzīmētāja palīgteikums parasti nostājas aiz lietvārda, kuru tas paskaidro.

· Āpsis pats sabiedrībā nerādījās un turējās pie atziņas, ka tie ir tādi uzvedības sīkumi, kam nav būtiskas nozīmes. (K.Greiems)

· Tagad tā bija zirnekļa māja, kurā tas varēja pavisam ērti dzīvot bez nepieciešamības bieži uzpeldēt ūdens virspusē. (Dž.Darels)

Papildinātāja palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas citā teikuma daļā papildina darbības vārdu. Tas atbild uz jautājumu ko? par ko? ar ko? no kā?, retāk kam?

Papildinātāja palīgteikumu ievada:

Ø attieksmes vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda;

Ø apstākļa vārdi kad, kur, cik, kā, kāpēc;

Ø pakārtojuma saikļi ka, lai, vai, kaut u.c.

Papildinātāja palīgteikums parasti atrodas aiz virsteikuma vai starp virsteikuma vārdiem, retāk – pirms virsteikuma.

· Viņi salasījās ap gailējošām oglēm un domāja, cik jauki būt nomodā tik vēlu nakti ar tik pilnu punci, būt citiem nepakļautam un brīvam.

· Bet nu pastāstiet, kas jauns jūsu pusē! (K.Greiems)

Apstākļa palīgteikumi ir tādi palīgteikumi, kas norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības apstākļus.

Vietas apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības vietu. Tas atbild uz jautājumiem kur? kurp? no kurienes? uz kurieni?

Vietas apstākļa teikumu ievada:

Ø apstākļa vārdi kur, kurp;

Ø vārdu grupas no kurienes, uz kurieni.

Vietas apstākļa palīgteikums parasti atrodas pirms virsteikuma vai aiz tā, retāk starp virsteikuma vārdiem.

· Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli. (A.Čaks)

· Aizej tur, nezin kur...

Laika apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības laiku. Tas atbild uz jautājumiem kad? cik ilgi?, retāk no kura laika? līdz kuram laikam?

Laika apstākļa palīgteikumu ievada:

Ø apstākļa vārds kad;

Ø pakārtojuma saikļi kamēr, līdz, līdzko, tikko, tiklīdz, tiklīdz kā, iekām, iekams, kopš, pirms;

Ø vārdu grupa pēc tam kad.

Laika apstākļa palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Kad viņi pārradās mājās, Žurks sakurināja viesistabas kamīnu gaišās liesmās un iespieda draugu klubkrēslā iepretī ugunij, sameklēja arī viņam rītassvārkus un šļūkatas un teica viņam upjustāstus, līdz pienāca vakariņu laiks. (K.Greiems)

· Es ložņāju gar klints malu, kamēr Taki airēja laivu apmēram sešas pēdas atpakaļ, apgaismodams zemūdens klinšu krāšņumu. (Dž.Darels)

Veida apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības veidu. Tas atbild uz jautājumiem kā? kādā veidā?

Veida apstākļa palīgteikumu ievada:

Ø pakārtojuma saikļi ka, lai;

Ø apstākļa vārds kā.

Veida apstākļa teikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Zivs sāpēs raustījās uz atskabargām, izlocīdama ķermeni tā, ka muguras dzelkšņi trinās gar žebērkli.

· Viņš īsi nopūtās, kā zaudējis pacietību, un nolika grāmatu. (Dž.Darels)

Mēra apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības, īpašības vai apstākļu mēru. Tas atbild uz jautājumiem cik? kādā mērā?

Mēra apstākļa palīgteikumu ievada:

Ø pakārtojuma saikļi ka, lai;

Ø apstākļa vārds cik.

Mēra apstākļa palīgteikums parasti atrodas aiz virsteikuma.

· Kādu mirkli viņš stāvēja nekustīgi un tad tik pēkšņi, ka es šo kustību pat nepamanīju, zibenīgi un glīti iztrieca visus piecus žuburus cauri lielās zivs galvai.

· Pelēkais radījums tik ļoti saplūda ar smiltīm, ka tiku to noturējis vienkārši par jūras dibena laukumu. (Dž.Darels)

Cēloņa apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības cēloni. Tas atbild uz jautājumiem kāpēc? kālab? kādēļ?

Cēloņa apstākļa palīgteikumu ievada pakārtojuma saikļi tāpēc ka, tādēļ ka, tālab ka, ka, tā kā.

Ja paskaidrojamā teikuma daļā ir apstākļa vārdi tāpēc, tādēļ, tālab, tad palīgteikumu ievada saiklis ka.

Cēloņa apstākļa palīgteikums parasti atrodas aiz virsteikuma. Ja cēloņa apstākļa palīgteikumu ievada saiklis tā kā, tad palīgteikums atrodas virsteikuma priekšā.

· Es biju ļoti priecīgs tāpēc, ka tiku lasījis par šo dīvaino būtni.

· Tā kā tamlīdzīgi viņš uzvedās gana bieži, es tam nepievērsu īpašu uzmanību. (Dž.Darels)

Nolūka apstākļa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības nolūku. Tas atbild uz jautājumiem kāpēc? kādēļ? kālab? kādā nolūkā? kādam nolūkam?

Nolūka apstākļa palīgteikumu ievada pakārtojuma saiklis lai.

Nolūka apstākļa palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Viņi gaidīja vai veselu mūžību, mīņādamies pa sniegu, lai nesaltu kājas.

· Āpsis viņus gādīgi nosēdināja uz sola, lai krietni sasildās pie uguns, lika novilkt slapjos apavus un drēbes. (K.Greiems)

Nosacījuma apstākļa palīgteikums izsaka nosacījumu, kuram piepildoties var notikt citā teikuma daļā izteiktā darbība. Tas atbild uz jautājumiem kādā gadījumā? ar kādu nosacījumu?

Nosacījuma apstākļa palīgteikumu ievada pakārtojuma saiklis ja.

Nosacījuma apstākļa palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Ja viņam tiešām nekas nekait, gan jau dakteris to pasacīs.

· Ja rodas nepieciešamība skriet pa zemi, lidvāvere izturas ļoti uzmanīgi.

Pieļāvuma palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas norāda iemeslu, kura dēļ citā teikuma daļā izsacītā darbība varētu nenotikt, bet tomēr notiek. Pieļāvuma palīgteikumam nav raksturīga jautājuma.

Pieļāvuma palīgteikumu ievada pakārtojuma saikļi lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī.

Pieļāvuma palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai arī starp virsteikuma vārdiem.

· Lai gan jau bija pavēls vakars, debesīs aizvien vēl blāzmoja aizgājušās dienas gaismas kāvi. (K.Greiems)

· Kaut gan cītīgi blenzu ūdenī, tomēr nespēju smilšainajā jūras dibenā saskatīt ne mazākas dzīvības zīmes. (Dž.Darels)

Pamatojuma palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas pamato citā teikuma daļā izteikto domu. Tam nav sava jautājuma.

Pamatojuma palīgteikumu ievada saiklis jo. Ja pamatojuma palīgteikumu neievada saiklis, tad palīgteikumu no virsteikuma atdala ar kolu vai domuzīmi.

Pamatojuma palīgteikums atrodas aiz tās teikuma daļas, kuru tas pamato.

· Par pagātni dzīvnieki neraizējas, jo ir pārlieku aizņemti.

· Kurmis ar lielāko prieku paklausīja šim aicinājuma, jo pavasara tīrīšanas darbus bija iesācis agrā rīta stundā un, kā jau parasti, nebija kavējis laiku brokastīm. (K.Greiems)

Salīdzinājuma palīgteikums ir tāds palīgteikums, kas ar salīdzinājuma palīdzību raksturo to, par ko ir runāts citā teikuma daļā. Tam nav sava jautājuma.

Salīdzinājuma palīgteikumu ievada:

Ø pakārtojuma saikļi it kā, nekā, tāpat kā, jo – jo;

Ø apstākļa vārdi cik, kā.

Salīdzinājuma palīgteikums, ko ievada saikļu jo – jo 1.daļa, vienmēr atrodas virsteikuma priekšā.

· Viņa balss svārstījās no sulīga baritona līdz trīsulīgam falsetam, it kā viņam vēl tikai sāktos balss lūzums. (Dž.Darels)

· Jo tālāk viņš gāja, jo krasts kļuva akmeņaināks.

Vienlīdzīgi palīgteikumi ir tādi palīgteikumi, kas citā teikuma daļā attiecas uz vienu un to pašu vārdu un ir viena veida palīgteikumi. Vienlīdzīgus palīgteikumus visbiežāk ievada viens un tas pats pakārtojuma vārds.

· Beidzot pienāca garie, vēsie novakari, kad tik daudz un ilgi tika spriests par dienas gaitām, kad savijās tik daudzas jaunu draudzību saites un kad tik daudzi bīstami un aizraujoši ceļojumi tika iecerēti nākamajai dienai. (K.Greiems)

· Es gribu tur,

kur pļava pļavā

pārpludojusies,

kur pļava pļavā

pārziedējusies. (O.Vācietis)

Ja palīgteikumi citā teikuma daļā attiecas uz vienu un to pašu vārdu, bet nav viena veida palīgteikumi, tad tie nav vienlīdzīgi. Nevienlīdzīgi palīgteikumi ir arī tad, ja tie citā daļā paskaidro katrs savu vārdu.

Ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saikļi un, vai, bet, tad pakārtojuma vārdu lieto tikai pirmā palīgteikuma ievadīšanai, bet pēc tam izlaiž. Ja vienlīdzīgus palīgteikumus saikļi un vai vai saista atkārtoti, katra atkārtotā saikļa priekšā liek komatu.

· Vēlāk,

kad gaudoja suņi

un gaudoja vilki,

un mauroja milzīgs,

no ķēdes norāvies bullis,

manī vibrēja

bailes. (O.Vācietis)

Salikta pakārtota teikuma analīze

Veicot salikta pakārtota teikuma analīzi:

Ø nosaka teikuma daļu gramatiskos centrus,

Ø uzzīmē teikuma grafisko attēlu,

Ø nosaka teikumu pēc izteikuma mērķa,

Ø nosaka teikumu pēc uzbūves,

Ø nosaki palīgteikumu veidu, kā tie pakārtoti, vai tie ir vienlīdzīgi vai nevienlīdzīgi palīgteikumi,

Ø analizē teikuma locekļus, pasvītrojot tos ar pieņemtajiem apzīmējumiem,

Ø analizē norādīto vārdu morfoloģiski,

Ø analizē norādīto vārdu fonētiski.

Salikta pakārtota teikuma analīzes paraugs.

· Kamēr Krupis ņēmās gari un plaši stāstīt, ko tikai viņš visu neizdarīšot turpmākajās dienās, zvaigznes debesjumā tapa aizvien lielākas un spožākas. (K.Greiems)

Veicamās darbības	Salikta pakārtota teikuma analīzes paraugs
Gramatiskie centri	Krupis ņēmās, viņš neizdarīšot, zvaigznes tapa lielākas un spožākas
Grafiskais attēls	Tieši pakārtots palīgteikums (Kad tapa lielākas un spožākas?), pakāpeniski pakārtots palīgteikums (Ko stāstīt?), virsteikums.
Izteikuma mērķis	Stāstījuma teikums.
Gramatiskā uzbūve	Salikts pakārtots teikums.
Palīgteikumi	1.palīgteikums – laika apstākļa palīgteikums, tieši pakārtots palīgteikums. 2.palīgteikums – papildinātāja palīgteikums, pakāpeniski pakārtots palīgteikums.
Teikuma locekļi	Kamēr (apstāklis) Krupis (teikuma priekšmets) ņēmās (izteicējs) gari (apstāklis) un plaši (apstāklis) stāstīt (papildinātājs), ko (papildinātājs) tikai viņš (teikuma priekšmets) visu (papildinātājs) neizdarīšot (izteicējs) turpmākajās (apzīmētājs) dienās (apstāklis), zvaigznes (teikuma priekšmets) debesjumā (apstāklis) tapa aizvien (apstāklis) lielākas (izteicējs) un spožākas (izteicējs).
Morfoloģiskā analīze	lielākas – patst. lok. īpašības v., siev. dz., dsk. nom., pārākā pak., nenot. gal.
Fonētiskā analīze	zvaigznes – 2 zilbes, īsais patskanis – e, garo patskaņi nav, divskanis – ai, balsīgie līdzskaņi – z, g, z, n, nebalsīgie līdzskaņi – v, s.