Latviešu valoda sākumskolai (CD)

Metodiskie norādījumi

Mūsdienu informatizētajā pasaulē arvien mazāki bērni daudz laika pavada pie datora, meklējot informāciju internetā, spēlējot spēles, virtuāli sarunājoties ar saviem vienaudžiem, iespējams, izmantojot arī datorizētas angļu, vācu u.c. valodu mācību programmas, kurās apvienota skaņa, teksts, video un animācija. Šādas valodu mācību programmas ļauj radīt savam tempam atbilstošu datorizētu interaktīvu mācību vidi, kas var aizstāt pašreiz visizplatītāko valodas mācīšanas modeli — tiešu skolotāja un skolnieka mijiedarbību mācību telpā vai būt kā alternatīva tradicionālajiem šīs mijiedarbības papildinājumiem vai aizstājējiem, piemēram, mācību grāmatām, darba burtnīcām, audio ierakstiem u.tml.

Datorizētais mācību līdzeklis paredzēts sākumskolas skolēniem darbam skolā un mājās. Atsevišķas mācību līdzekļa daļas var izmantot arī pirmsskolas audzēkņi, piemēram, nodaļas Burtu mācība animētie uzdevumi Ar kādu burtu sākas vārds?, Nosaki divskani!, Raksti vārdus!, 1. – 4., 28. – 30. uzd.

Interaktīvā mācību līdzekļa „Latviešu valoda sākumskolai (CD)” veidotāju mērķis bija

1) izstrādāt alternatīvu mācību līdzekli vai papildinājumu tradicionālajiem mācību līdzekļiem,

2) radīt bērnos interesi dzimtās valodas apguvē,

3) ar skaņas un kustīgu (animētu) attēlu palīdzību, skaidrot atsevišķus gramatikas jautājumus,

4) dot iespēju interaktīvi pārbaudīt savas zināšanas latviešu valodā.

Jādomā, ka interesants un aizraujošs dzimtās valodas mācību līdzeklis, kurā ietverts asprātīgs un rosinošs teorijas izklāsts, spēles un interaktīvi uzdevumi, mainīs attieksmi pret, viņuprāt, tikt garlaicīgo mācību priekšmetu. Turklāt datorizēts mācību materiāls ļauj skolniekam valodu apgūt individuāli – savā tempā un sev izdevīgā laikā, bez tieša kontakta ar pedagogu, neuztraucoties par savu nezināšanu. Savukārt skolotājs datoru varētu lietot kā “papildinājumu” mācību procesā.

Izstrādājot mācību līdzekļa saturu,

1) tika ņemts vērā latviešu valodas pamatizglītības standarts 1.-9. klasei, kas apstiprināts ar ISEC 2004. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 29, un latviešu valodas programmas paraugs (Latviešu valoda 1.-9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. - Rīga: ISEC, 2005);

2) tika skatītas un analizētas tagad un iepriekšējos gadu desmitos skolās izmantotās mācību grāmatas un darba burtnīcas, piemēram, izdevniecības Zvaigzne ABC sākumskolas grāmatas un darba burtnīcas sērijā “Mazā zīle”, “Zīle”, Z. Anspokas latviešu valodas mācību grāmatas sākumskolai;

3) tika meklētas netradicionālas metodes un paņēmieni valodas sistēmas aprakstīšanai, piemēram, stāstot par teikuma locekļiem;

4) tika analizēti interaktīvie citvalodu mācību līdzekļi, kas paredzēti sākumskolas un pamatskolas skolēniem un kas ir atrodami internetā;

5) izmantota LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā gūtā pieredze, veidojot latviešu valodas mācību līdzeklis pamatskolām un izstrādājot interaktīvu mācību līdzekli skolēniem ar dzirdes traucējumiem (skat. http://www.liis.lv/valoda.).

Mācību līdzekļa struktūra

q Mācību līdzeklī ir 5 nodaļas:

o Burti un skaņas,

o Vārdu daļas,

o Vārdu mācība,

o Vārdu nozīme,

o Teikums un teksts.

q Katrā nodaļā ir

o animācijas (skat. 2. att. A), kurās ar kustīgu tēlu palīdzību izklāstīta mācību viela vai dota iespēja skolēnam pārbaudīt savas zināšanas,

o interaktīvi uzdevumi (skat. 2. att. B).

q Uzdevumi sagrupēti pa tēmām (skat. arī Lapas karte)

q Ja iespējams, t.i., ja konkrētai tēmai ir veltīts teorētisks izklāsts (animācija), uzdevumi iekrāsoti tādā pašā krāsā kā animācija.

Nodaļa Burtu mācība

Nodaļas animācijas un uzdevumi veidoti, lai palīdzētu skolēnam noteikt vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe), grafēmiski pareizi pierakstīt vārdus, noteikt vārdu robežas, kā arī iemācītu izmanto alfabētu.

Animācijā Burti un skaņas skaidrots valodas skaņas un burta jēdziens, parādīta valodas skaņas (resp. fonēmas) spēja šķirt vārda nozīmi. Ieteicamie uzdevumi: 1. –3. uzdevums (burtu virknēs jāatrod vārdi), 19. uzd. (no burtiem jāveido vārds), 18. un 30. uzd. (no dotajām zilbēm jāveido vārds), 17. uzd. (jānosaka skaņu un burt skaits vārdos).

Animācijā Mācies alfabētu! ir iespēja ne tikai redzēt, kādā secībā latviešu valodas alfabētā ir sakārtoti burti, bet arī dzirdēt to izrunu. Pēc animācijas noskatīšanās skolēns var pārbaudīt, cik labi zina alfabētu, izmantojot animāciju Vai zini alfabētu? un 24. – 27. uzdevumu.

Animācijā Ar kādu burtu sākas vārds? skolēnam jānosaka ar kādu burtu sākas attēlā redzamās lietas vārds, uzklikšķinot uz vajadzīgā burta. Spēle domāta pašiem mazākajiem sākumskolas skolēniem, to droši var izmantot arī pirmskolā. Līdzīgs ir interaktīvais 4. uzdevums, kur skolēnam pašam jāieraksta burts, ar kuru sākas attēlā redzamās lietas vārds.

Animācijā Patskaņi, divskaņi, līdzskaņi dotas patskaņu, divskaņu un līdzskaņu definīcijas. Savas zināšanas par šiem jēdzieniem skolēns var pārbaudīt animācijā Nosaki divskani! un veicot 5. – 15. uzdevumu.

Animācijās Mazie burti, Lielie burti, Burtu savienošana skolēnam ir iespēja vērot, kā jāraksta lielie vai mazie rakstītie burti, kā burti rakstos jāsavieno (atspoguļotas arī dažas tipiskākās burtu savienošanas kļūdas).

Ir vairāki uzdevumi, kuros aplūkota zilbe, piem., 20. un 23. uzd. jānosaka zilbju skaits vārdā, 21. un 22. uzd. jādala vārdi zilbēs.

Animācijā Raksti vārdus! tiek sauktas skaņas, kurām jāatrod atbilstošie burti, un tiek lasīti vārdi, kuri “jāsalasa” pa burtam. Vārdu diktāts ir arī 16. uzdevumā, kur skolēnam jānoklausās un jāuzraksta vārds vai vārdu savienojums.

Spēle Datorburti paredzēta tastatūras apguvei pašiem mazākajiem, kas parāda uz ekrāna palielinātā veidā nospiestajam taustiņam atbilstošo burtu. Tajā ir iespējams izvēlēties lielos vai mazos burtus, iepazīties ar dažādiem burtu rakstības veidiem un veidot divu un trīs burtu vārdus. Ja skolēnam līdz šim nav bijusi nepieciešamība rakstīt, izmantojot datora tastatūru, tad ieteicams pirms turpmāku interaktīvo uzdevumu veikšanas, kur būs nepieciešamība rakstīt burtus, apgūt taustiņu izvietojumu tastatūrā, iemācīties rakstīt burtus ar diakritiskām zīmēm. Aplūkojot animācijas, bez šīs prasmes var iztikt, bet pildot interaktīvos uzdevumus, tā noteikti būs nepieciešama. Ja Datorburtus nav iespējams atvērt mācību līdzekļa galvenajā lapā, mēģiniet to izdarīt kompaktdiskā: sakumskolai/ sakumskola/ burti.exe, izmantojot savu datora darbvirsmu (desktop).

Nodaļa Vārdu daļas

Pirmajā animācijā Vārdu saimes tiek skaidrots vārdu saimes un vārda saknes jēdziens un tiek dotas vairākas radniecīgu vārdu saimes. Skat. 1. – 4. uzd.

Animācijās Sakne un galotne, Piedēklis, Priedēklis, izmantojot vilciena tēlu, tiek skaidrota vārdu uzbūve. Animācijās dotas vārda sastāvdaļu definīcijas. Skat. 5. – 7. uzd. (galotne), 8. – 14. uzd. (piedēkļi un izskaņas), 15. – 21. uzd. (priedēkļi), 23. – 28. uzd. (dažādas morfēmas). 22. uzdevumā jāpabeidz definīcijas. Pareizos priedēkļus ir iespēja izvēlēties animācijā Izvēlies priedēkli.

Vairākos uzdevumos ir runa par vārdu pareizrakstību, piemēram, 18. un 19. uzd. uzmanība pievērsta ar priedēkļiem atvasinātu vārdu pareizrakstībai, 27. uzd.

Animācijā Galotne parādīta lietvārda galotņu maiņa. Šo animāciju var arī izmantot, mācoties apgūstot lietvārdu.

Animācija Salikteņi parāda vairāku latviešu valodas salikteņu darināšanas modeļus. Skat. 29. – 32. uzd.

33. – 35. uzd. aplūkota vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā.

Nodaļa Vārdu mācība

Animācijā Lietvārds dota lietvārda definīcija un skaidrota lietvārda būtība. Nākamā animācija ar tādu pašu nosaukumu, ļauj skolēnam paša noteikt, vai dotā lieta ir priekšmets, parādība, viela vai dzīva būtne. Ieteicamie uzdevumi:

Savukārt animācijā Lietvārda dzimte aplūkot lietvārda dzimtes kategorija. Sākumā skolēnam dota iespēja noteikt, vai lietvārds ir sieviešu vai vīriešu dzimtē, savukārt animācijas beigās dots skaidrojums un nosauktas sieviešu un vīriešu dzimtes galotnes pamatformā. Apgūstot lietvārdu dzimtes kategoriju, var aplūkot arī 4., 8., 11. uzdevumu.

Animācijās Vienskaitlinieki un Daudzskaitlinieki, skolēnam jānosaka, kurus no dotajiem vārdiem lieto tikai vienskaitlī vai tikai daudzskaitlī. Animācijās nav skaidrota jēdzienu būtība. Vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku definīcijas atradīsit 6. uzdevuma palīgā. Lietvārda skaitļa kategorija aplūkota arī 5., 6., 7., 9., 10. un 12. uzdevumā.

Darbības vārda būtība skaidrota animācijā Darbības vārds. Savukārt animācijā Tagadne, pagātne, nākotne skolēnam jāmēģina noteikt, vai teikumā darbības vārds ir tagadnē, pagātnē vai nākotnē. Skat. arī 26. – 33. uzd.

Animācija Īpašības vārds veltīta īpašības vārda būtības izpratnei, parādīts tā saistījums ar lietvārdu, doti lietvārda un īpašības vārda savienojumu locīšanas piemēri (tikai sieviešu dzimtē). Pēc šīs animācijas noskatīšanās ieteicams aplūkot animāciju Vārdu pāri, kurā jāatrod īpašības vārda un lietvārda savienojumi. Lietvārdu un īpašības vārdu savienojumu locīšanā un galotņu saskaņošanā var vingrināties 16., 20. – 25. uzd. 15. uzdevumā dotie īpašības vārdi ar vīriešu dzimtes galotni jāuzraksta sieviešu dzimtē un daudzskaitļa formā.

Animācijā Atrodi īpašības vārdu, skolēnam teikumā (latviešu tautas mīklā) jāatrod īpašības vārds, uz tā uzklikšķinot. Savukārt animācijā Īpašības vārds vai lietvārds? skolēnam, uzdodot jautājumu, jānosaka, vai vārds ir lietvārds vai īpašības vārds. Tas pats skolēnam jādara arī 14. uzdevumā.

34. – 37. uzdevumā aplūkoti personu vietniekvārdi.

Šajā nodaļā vairāki uzdevumi paredzēti skolēnu pareizrakstības prasmju pilnveidei: 17. uzd. (īpašības vārdu pareizrakstība), 40., 41. uzd. (lietvārdu pareizrakstība), 39. uzd. (skaitļa vārdu pareizrakstība).

44. uzdevumā skolēnam jāpabeidz vārdšķiru definīcijas.

Nodaļa Vārdu nozīme

Nodaļā Vārdu nozīme liela uzmanība pievērsta vārda nozīmes izpratnei, sinonīmiem un antonīmiem un to nozīmei valodā.

Animācijā Vārdu nozīme tiek skaidrots un ar piemēriem ilustrēts, kas ir daudznozīmīgi vārdi. Par daudznozīmīgiem vārdiem skat. arī 11., 12., 17. uzd.

Vārda un vārdu savienojumu nozīmei veltīti arī 1. – 10., 13. – 16., 18., – 20. uzd., piem., 15. uzdevumā skolēnam jāatrod nevēlami aizguvumi (barbarismi), 1., 4. uzdevumā parādīti deminutīvi, 18. un 20. uzdevumā jāizvēlas svešvārdu skaidrojums, 3. un 16. uzdevumā aplūkoti homonīmi un to atšķirīgā nozīme. 9. un 10. uzdevumā ir aplūkoti frazeoloģismi. Frazeoloģismus atradīsit arī 2. uzdevumā.

Animācijā Lauku sētā aplūkoti senie trauki (ķipis, ķērne, abra, piesta), darba rīki un ierīces (akas vinda, lize), dots īss lietas raksturojums. Skat. arī 19. uzdevumu.

Animācijā Kas tas ir? skolēns var uzzināt senos mēnešu nosaukumus.

Animācijā Sinonīmi dota sinonīmu definīcija, savukārt animācijā Atrodi sinonīmus! skolēns pats var mēģināt atrast sinonīmus. Skat. arī 21. – 30. uzdevumu.

Animācijā Antonīmi dota antonīmu definīcija, savukārt animācijā Atrodi antonīmus! skolēns pats var mēģināt atrast antonīmu pārus. Skat. arī 31. – 35. uzdevumu.

Nodaļa Teikums un teksts

Nodaļā Teikums un teksts ietvertās animācijas un uzdevumi palīdz veidot skolēna izpratni par teikumu un tā struktūru (vienkārši virslocekļi un palīglocekļi, vienkāršs nepaplašināts un vienkāršs paplašināts teikums), noteikt teikuma robežas un izvēlēties teikuma beigu pieturzīmes.

Animācijā Pieturzīmes dotas pieturzīmes (punkts, jautājuma zīme, izsaukuma zīme, komats, kols, pēdiņas) un piemēri. Skat. 3. – 9., 34. uzd. par teikuma beigu pieturzīmēm.

Animācijā Teikuma locekļi dota teikuma priekšmeta un izteicēja definīcija, parādīta palīglocekļu loma teikuma paplašināšanā, skaidrots, kas ir vienkāršs nepaplašināts un vienkāršs paplašināts teikums. Par teikuma locekļiem skat. 10. – 22. uzd. (13. – 16. uzd. jānosaka teikuma virslocekļi, 20. – 22. uzd. veltīts vienlīdzīgiem teikuma locekļiem).

Animācijā Tiešā runa tiek skaidrots un ar piemēriem parādīts, kas ir tiešā runa, kas –– piebilde. Par tiešo runu skat. 30. un 31. uzd.

32. un 33. uzd. aplūkota uzruna un uzrunas grupa, dota arī uzrunas un uzrunas grupas definīcija.

Lietošanas norādījumi

q Ieliekot kompaktdisku datorā, mācību līdzeklis tiek automātiski atvērts, un ir redzama galvenā lapa, uz kuras uzklikšķinot, var tikt tālāk.

q Lapā, kurā redzams skapis ar 10 atvilktnēm (skat.1. att.), var izvēlēties vienu no nodaļām (Burti un skaņas, Vārdu daļas, Vārdu mācība, Vārdu nozīme vai Teikums un teksts): uzklikšķinot uz nodaļas nosaukuma vai uz uzdevumu atvilktnes, atveras divas blakus esošās atvilktnes (skat. 2. att.).

q Kreisajā atvilktnē ir animācijas (skat.2. att. A), kurās ar kustīgu tēlu palīdzību izklāstīta mācību viela. Vairākās animācijās teorija savīta kopā ar spēles elementiem, piemēram, nodaļas Vārdu mācība animācija Lietvārdu dzimte, nodaļas Vārdu nozīme animācija Kas tas ir?

q Labajā atvilktnē ir 30-45 uzdevumi (skat. 2. att. B), kas saistīti ar konkrētu tēmu.

o Uzdevumu var atvērt, uzklikšķinot uz uzdevuma numura.

o Katrs uzdevums automātiski tiek atvērts jaunā lapā.

o Ja uzdevums izpildīts vai arī vēlaties no tā iziet, neizpildot līdz galam, to var izdarīt, uzklikšķinot uz krustiņa lapas augšējā labajā stūrī (skat. 3. att. A).

o Ja vēlaties pie uzdevuma atgriezties vēlreiz, to var atstāt atvērtu un nolikt ekrāna lejasdaļā, uzklikšķinot uz mīnuszīmes lapas augšējā labajā stūrī (skat. 3. att. B).

q Lai tiktu uz citu nodaļu, jāuzklikšķina uz sarkanā laukuma skapja augšpusē (skat. 2. att. C)

q Informāciju par mācību līdzeklī ietvertiem uzdevumiem un animācijām varat atrast Lapas kartē (skat. 2. att. D).

q No katras animācijas, varat izkļūt, vai nu klikšķinot taustiņu Backspace (atkāpšanās taustiņš) vai noskatoties animāciju līdz beigām un atgriežoties uz izvēles lapas.

q Ievērojiet! Visur, kur animācijās parādās rociņa, jāpaskatās, vai tur kaut kas nav paslēpts.

1. attēls.

D

2. attēls.

C

B

Uzdevumu struktūra

Mācību līdzeklī ietverti dažādu tipu interaktīvie uzdevumi. Atkarībā no uzdevuma izpildē nepieciešamajām prasmēm (skolēnam pašam jāraksta vai tikai jāizvēlas pareizā atbilde), tos var iedalīt divās grupās:

1) uzdevumi, kuru atbildes lodziņā jāieraksta (skat. 4. att. A)., piemēram,

a) cipari;

b) viens vai vairāki burti;

c) viens vai vairāki vārdi;

d) jāuzraksta teikums,

e) jāieraksta nepieciešamās pieturzīmes.

2) uzdevumi, kuros no dotajām atbildēm jāizvēlas pareizā, piemēram, vārda nozīmes skaidrojums, pareizā vārdforma.

q Uzdevumos, kuros lietotājam pašam jāraksta, kursors jāaktivizē atbildes lodziņā (skat. 4. att. A). No viena lodziņa uz nākamo var nokļūt ar tabulēšanas taustiņa palīdzību.

q Uzdevumos, kuros jāizvēlas viens no dotajiem variantiem, ar peli jāuzklikšķina uz izvēlētā varianta (skat. 5. att. A).

q Parasti tieši pirms atbildes loga ir mazāks lodziņš, kurā pēc uzdevuma pārbaudes parādīsies ķeksītis, ja atbilde būs nepareiza (skat. 4. un 5. att. D).

q Lielākajā daļā uzdevumu ir iespēja, lodziņā pie uzraksta Pāraudot rādīt pareizās atbildes ieliekot ķeksīti, pārbaudot redzēt pareizās atbildes.

q Lai pārbaudītu, vai uzdevums izpildīts pareizi, jānoklikšķina uz taustiņa Pārbaude.

q Ne visiem uzdevumiem ir sasaiste ar teorētisko daļu, tāpēc, ja iespējams, interaktīvajiem uzdevumiem pievienoti paskaidrojumi un definīcijas, kurus var aplūkot, nospiežot taustiņu Palīgs. (skat. 4. att. G).

q Lai mēģinātu vēlreiz pildīt uzdevumu, jānoklikšķina uz taustiņa Sākt visu no jauna (skat. 4. att. F, 5. att. C).

4. attēls.

5. attēls.