Kaut kur, tepat Latvijā, kādā miestiņā dzīvoja kalsens,
sprigans un šķelmīgi smaidīgs kungs. Neviens neatcerējās, cik viņam
gadu, neviens nezināja, kad viņam dzimšanas diena. Visi tikai zināja, ka viņam
krūtīs pukst vēlīga sirds un pieder mazs, rokās nepaņemams, kabatā
neiebāžams dārgums. Tas nelīdzinājās ne zelta stienītim, ne kādai naudiņai, bet
tā vienmēr trūka, tāpat kā zelta stienīša vai naudiņas.
(U. Auseklis.)