Svētdien Mikus steidzās  z  pi.  pes leds bija glds kā spoglis. Zem leds nekstīgs glēja gliemezītis. Zēns ieskrējās pa led n laidās z pes vid. Led palika švīkas. Leds sāka krakšķēt, plata plaisa aizlocījās pa led. Zēnam kļva baisi. Mikus steidzās projām.

Kad cēlši Rīgas Mārtiņa baznīc, nekādi netikši z priekš: cik dienā zceļ, tik naktī nobrk. Tad darba vadītāji izkalši liel atslēg, sasaukši viss strādnieks kopā n prasījši, krš gribēt bt par šīs baznīcas saimniek, tas dabs atslēg. Viens vīrs, vārdā Mārtiņš, atsaucies. Vadītāji likši viņ dzīv iemrēt baznīcas sienā, bet atslēg iemrēt virs drvīm. No tā laika darbi labi veikšies, n baznīca nosaukta iemrētā Mārtiņa vārdā.

(Latviešu tautas teika)