Dzīvoja reiz ļoti nabadzīg vīrs ar sievu. Viņiem
bija liel parādi, bet naudas nebija. Vīrs ņēmis pēdēj govi un vedis uz pilsētu
pārdot. Govs nav bijusi nekāda brang, dabūjis par viņu tikai vienu vesel rubli.
Mājās ejot, pie tiltiņa viņš dzird vardi kurkstam: "Kvart! Kvart!""Vai
tu domā, ka man tikai kvarts? Ir jau vesel rublis! Še, skaties!" un vīrs
iemetis savu vienīg rubli ūdenī. "Nu, vai paskatījies?" vīrs
prasījis un gājis naudu meklēt, bet neatradis.
Noskaities par tādu netaisnību nebadzīg vīrs gājis pie
kunga sūdzēties. Kungam bijusi ļoti grūtsirdīg meita, kas bieži
raudājusi un nekad nesmējusies. Nabaga vīra liel sūdzību dzirdējusi arī slim kunga
meita un sākusi skaļi smieties. Kungs par to bisjis ļoti priecīg un samaksājis nabaga
vīram daudz naudas.
Tā mēs redzam, ka Dievs gādā ne tikai par gudrvīriem
vien, bet arī pargodīg, vientiesīg ļaudīm.
