Lelle lūkojas vienaldzīgi ar savām stīv acīm
zil
gaisā, kas izstiepjas pār Vindedzēm un viņu liel pagalmu. Izņemot Mārīti
un liel runci, Vīndedzēs neviens cits dzīv radījums nav manāms. Tik no istabas šad
un tad maz troksnis dzirdams. Maz troksni saceļ saimniece, plāceni
krāsnī šaudama un gatavu atkal ārā vilkdama.Saimnieces istabā uz galda stāv tase
ar skaist, dzelten, nupat taisīt sviestu, stāv smalk plācenis, stāv krūze ar
salden pienu bet viņai ēst negribas. Viņa domā par Juri.
Juris nav skaist puisis. Caur ko viņš mātes un meitas labpatikšanu
iemantojis, tas ir viņa spēcīg, kara dienestā norūdīt
augums, viņa krietn, vīrišķīg daba un viņa liel apdomība vārdos un
darbos.
