Melderis nebija mierā ar savu (piederības vietniekv.) nodzīvoto dzīvi, jo visu (noteiktais vietniekv.) mūžu viņš bija pavadījis īdzīgās rūpēs. Viņš (personu vietniekv.) bija sakrājis daudz naudas un beidzot apracis to ( norādāmais vietniekv.) zemē, bet nevienam (noliegtais vietniekv.) no tā nebija nekāda labuma. Kamēr viņš bija dzīvojis, tas bija domājis tikai par sevi (atgriezeniskais vietniekv.). Tagad citas pasaules gaismā viņš domāja tikai par citiem (nenoteiktais vietniekv.), jo viņam pašam (noteiktais vietniekv.) nekā vairs nevajadzēja. Ko tagad dara viņa meita? Ko (jautājamais vietniekv.) viņa iesāks viena pati pamestās dzirnavās?