Dārznieks bija vienmēr uzmanīgi raudzījies apkārt, bet ne kokos, ne krūmos neredzēja dēlu karājamies. Viņš sāka iet lēnāk un pusbažīgi pusdusmīgi uzsauca Marčam: "Bet kur tad puika ir?"
Tikai tagad dārznieks ieskatījās, ka dažas ne visai resnas saknes rēgojās gaisā.
Kāda pusmūža liepa bija izgāzusies tāpēc, ka pavasara ūdeņi bija izskalojuši ne vien radzē plaisas, bet arī koka saknes. Koks bija nogāzies no krasta un atradās pusceļā starp krasta augšējo malu un Daugavas līmeni.
Jancis sēdēja vai nu pašā liepas virsotnē, vai arī kaut kur ap to vietu.
(Pēc Valda.)