Dārznieks atritināja grožus un laida lejā no krasta, tad vilka, bet arī Marčs nestāvēja dīkā. Vilka gan dārznieks, gan Marčs, bet groži brīnumviegli nāca augšā. Pār krasta malu neparādījās vis Janča galva, bet liels klēpis smalku liepas zaru. Tie bija ne vien kupli, bet arī pilni bālgani dzelteniem ziediem.

Dārznieks atraisīja zarus un nosvieda sāņus, un nolaida grožus atkal. Beidzot dūšīgie glābēji ieraudzīja ir Janča galvu, ir pītu groziņu, ko Jancis turēja zobos.