Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka Daugavas ielejā dzīvojošie ļaudis savu upi mīl. Daugavas ļaudis sajūt Daugavu, lai arī mēs nezinām šo jūtu izpausmi. Toties mēs zinām, ka tās ir sajaukušās ar gaisu un atrodas tajā. Liekas, ka upe ir kļuvusi par šīs zemes likteni. Kaut arī dzīve te izpaužas visdažādākajos veidos, to aptver upe savās ikdienas nodarbībās. Cilvēku pieķeršanās un uzticība upei ir stiprāka par jebkuriem plūdiem un nelaimēm.