Pūce ar lapsu vairs nerunāja, un lapsa aizgāja pie medņa. "Re, kūmiņš arī klāt!" mednis noteica, sēdēdams sausā priedes zarā.
"Jā, tev labi. Tu no augšas redzi. Bet es?"
"Uz zemes var visbrangāk paēsties," mednis sacīja.
"Re, cik tu spoža un apaļa."
"Ak, mednīt, kā man gribas lidot," lapsa smilkstēja.
"Vai, tu mani apēdīsi!"
"Ak, mednīt, tad jau tu nezini jauno likumu. Ar šodienu visi ir draugi un brāļi."
"Re, pār kalnu brāžas suņi ar miera vēsti!" mednis iesaucās.
(Pēc V. Belševicas.)