Jūdass dzīvoja liela (vīr. dz., viensk., ģen., nenot.) ceļa malā mazā (siev. dz., viensk., lok., nenot.) mājiņā. Rūpes tur sēdēja kaktā un meta savas īgnās, dzeltenās (siev. dz., daudzsk., akuz., not.) acis uz katru kumosu, kas parādījās uz nabadzīgā galda. Rozes vasarā viņa mazajā (vīr. dz., viensk., lok., not.) dārzā noziedēja ar sīkiem, retiem ziediem un vairoja tikai asus ērkšķus.

Bet garām pa gludo (vīr. dz., viensk., akuz., not.) lielceļu ripoja spožas (siev. dz., daudzsk., nom., nenot.)karietes uz ķēniņa pili. Kādu dienu daiļā (siev. dz., viensk., nom., not.) princese apturēja savu spožo karieti pie Jūdasa durvīm un aicināja puisi uz savu skaisto (siev. dz., viensk., akuz., not.) pili apkopt viņas dārzu.