1. Runcis aplūkoja katru nokritušu zariņu, katru pērno lapu, ko pacēla. 2. Ikkatrs mazais nieks runāja ar viņu, bet bezdibens tuvumā visas lietas atdzīvojās un ieguva jaunu spožumu. 3. Pie vecā vītola upes malā sēd viņļaužu krustmāte, visus viņa uzrunā un visiem skatās sejā ar savādu, siltu skatu. 4. Ikkatrs mats milzim tik garš kā koka masts. 5. Viss - no vienas burvības viņš bija vaļā, bet kaut kas viņam bija iedūries kā skabarga un sūrstēja saldi un sāpīgi.