Visi trīs – lācis, vilks un lapsa - bijuši sanākuši pie trim eglēm (tās, redz, esot bijušas tādas egles, starp kurām bijis brīvs laukums) un sākuši spriest. Lapsa teikusi, ka nu jau zemniekam būšot diezgan atmaksāts, un likusies uz auss. Kā par nelaimi, tievo asti viņa novietojusi divu koku starpā. Zemnieks nu klusītēm sadabūjis garu koku, nolicis to aiz eglēm un piesējis lapsas asti klāt, tā ka šī pat nepamanījusi. Kad tas bijis padarīts, ņēmis smalkus žagarus un aizdedzinājis. Lapsa kā cirtusies no bailēm, tā nobraukusi pus astei ādu. No tā laika sākusi nēsāt asti augstāk un tai uzaugusi kupla spalva. (Var. - No tā laika sākusi nēsāt asti augstāk, un tai uzaugusi kupla spalva.)