1. Katru rītu, tikko saule parādās virs meža, mani modina cielaviņa. 2. Cielaviņa rūpējas par saviem bērniem un saules tikko skartajās logu rūtīs ķer pirmās atmodušās mušas. 3. Katrreiz tā metas loga rūtīs, kā vēja triekts pušķis. 5. Citreiz rīts dzinkst un skan, jo zāle ir sirma no rasas. 6. Bet tikko jumtgalā vidžina bezdelīga, un pie meža upītes otrreiz sāk koncertu lakstīgala.