Tikai steidzīgs un nevaļīgs cilvēks var mežu vienkārši saukt par zaļu, bet zaļam ir simts nokrāsas. Bērza lapa saulē ir gandrīz dzeltena, bet vasarā tā reizēm liekas pilnīgi balta. Pat katra lapa ir citāda: galotnē tā ir gaiša, lapotnē - viegli aizēnota, ap stumbru - tumša un krēslaina. Kad lec saule, meža galotnes iekvēlojas kā spodrināts kapars.

Diezgan es šīs krāsu rotaļas un maiņas tiku izskatījies. Vakaros, kad domas ir izklaiņojušas visas iespēju takas un šaubu labirintus, es savās iedomās apmetu kūleni un skaļi iesmejos.