Lietus pamazām pārgāja, un Ansis, paņēmis (lok. dar. k. pag. divd.) tālskati, raudzījās no dzīvokļa loga pāri namiem uz laukiem. Viņš redzēja, kā kūpēdamas (daļ. lok. divd.) tur žuva no lietus mitrā zeme un māju sienas. Viņš redzēja bērnu izskrejam (nelok. divd.) no istabas un brienam (nelok. divd.) pa sētsvidus peļķēm un kovārņus spīdošām (lok. dar. k. tag. divd.) mugurām griežamies (nelok. divd.) ap augstu koku. Viņš redzēja arī ezi, kurš knosoties (nelok. divd.) izlīda no krūma un uzmanīgi ostīja gaisu ar savu kustīgo purnu. Tālumā viņš vēl manīja aizejošo (lok. dar. k. tag. divd.)negaisu un priecājās par tikko izplaukušo (lok. dar. k. pag. divd.) lapu drebēšanu zem baltajām lietus strūklām.