Atceries līksmo un reizē skumjo līgo, kas līgoja kā ziedu laiva Latvijas gaisā pāri ezeriem, pāri Gaujai, Ventai un Daugavai, pāri Ormanim, Zilajam kalnam un Gaiziņam, pāri Zemgalei, Latgalei, Vidzemei, Kursai.
Atceries arī vasaras darbus tīrumos un pļavās, kad tu gāji kā brīvs cilvēks, neviena vagara neuzraudzīts un nedzīts.
(Pēc J. Jaunsudrabiņa.)