Un, lūk, lapsa ierauga pļaviņā stārķi.

"Ak tu laime!" iesaucās lapsa un gāja klāt. "Labdien, stārķīt! Laimīgas medības!"

"Paldies, kūmiņ," stārķis pieklājīgi atbildēja un norija vardi. "Ak, man tādas bēdas, tādas bēdas, kaimiņ," lapsa noslaucīja asaras.

"Ak tu dieviņ, kas tad tev par bēdām?" stārķis prasīja.

"Ak tu dieniņ, kā es gribu pasauli no augšas redzēt, bet neviens putns mani negrib augšā celt!"

"Nāc tik šurp," stārķis pagrāba lapsu un sāka celties gaisā. "Nu, vai es neteicu?’’ stārķis sauca.

"Laid mani vaļā! Ak, tagad es lidošu pati!" Uh!