1. Krustāmā bērna nosaukums pāde apstiprina slēdziena pareizību, sanskritā šis vārds un tā atvasinājumi daudzu citu nozīmju starpā dod atbalstu vissenākajām krustabu ieražām.
2. Nosaukums krustabas atvasināts no vārda krusts, šai zīmei ļoti svarīga nozīme vārda došanas rituāla norisē.
3. Latviešu bērni senos laikos uz laukiem parasti piedzima pirtī, jo tā bija vispiemērotākā vieta sētā; pirts novietojums bija upes vai dīķa malā atstatu no citām ēkām.
4. Krustabu paražu galvenie izpildītāji ir krusttēvs un krustmāte - dižie kūmas, tāpēc viņu izvēle sevišķi svarīga, bērnam zaudējot vecākus, dižie kūmas kļūst par bērna aizbildņiem.
5. Tā kā Laima ir bērna mūža laimes licēja, tad krustabās sagaida arī viņas piedalīšanos.
6. Raksturīgas ir dažādas kūmu darbības, ar ko domāts ietekmēt bērna dzīvi, raksturu un paradumus.
7. Kūmas velk greznas drēbes, lai pādei būtu grezna dzīve, cenšas neaizņemties, lai pādei nevajadzētu otra lūgt, liek rakstainu villaini, lai pāde augtu liela, rakstītāja velk kuplas drēbes, lai pāde izaugtu kupla.
8. Krustabu gods iesākas ar ātro mielastu. Viesi sastājas ap galdu cieši viens pie otra, lai bērnam augtu cieši un līdzeni zobi, un visi cenšas paēst ātri, jo tad bērns būs čakls. Ja ēdot daudz nerunā, pāde neizaugs pļāpīga. Ātrajā mielastā dod baltu ēdienu pienu, sieru, baltmaizi, lai pādei būtu laba, gaiša nākotne Arī sarunās ir tikai labas un gaišas valodas, lai bērns izaugtu labs un dižens.
(Pēc M. Grīna un M. Grīnas.)