1. K. Mīlenbahs ir pirmais latvietis, kas zinātnisku valodas izpēti uzlūko par savas dzīves pamatuzdevumu.
2. 1871. gadā, kad K. Mīlenbahs iestājas slavenajā Jelgavas ģimnāzijā, tur īpaša vērība tiek veltīta klasiskajām valodām.
3. Jelgavas ģimnāzijas vāciskais gars tiek apslāpēts latviešu ģimnāzistu pulciņā, jo tur pastiprinās K. Mīlenbaha interese par latviešu valodu un tautas garamantām.
4. K. Mīlenbaha dzīves laikā vairs nav daudz tādu valodnieku, kas strādātu vienatnē un kas nebūtu saistīti ne ar pētnieku grupu, ne ar pasniedzēju darbu augstākajās mācību iestādēs.
5. Valodnieku, kurus K. Mīlenbahs ciena un no kuriem mācās, nav daudz.
6. K. Mīlenbaha raksts "Latviešu izlokšņu svars jautājumā par Baltijas pirmiemītniekiem" ievērojams ar to, ka atspēko A. Bīlenšteina uzskatu, ka galvenajos lībiešu novados sastopamas tāmnieku izloksnēm raksturīgas īpatnības.
7. Grāmatā "Teikums", ar kuru tiek aizsākta teorētiska latviešu sintakses izpēte, pieturzīmju lietošanas jautājumi tikpat kā netiek skarti.
8. Ar, viņaprāt, izcilāko sengrieķu eposu "Odiseja" K. Mīlenbahs nolemj iepazīstināt arī daudzos latviešu lasītājus, kam antīkā literatūra vēl ir sveša, bet tulkojums pierāda, ka izcilajam valodniekam piemīt acīm redzamas dzejnieka dotības.
9. K. Mīlenbahs atzina labu dzeju, kurā saturs un forma bija nevainojama.
10. K. Mīlenbahs vēlējies, lai vārdu etimoloģiju viņa vārdnīcā dotu J. Endzelīns - ne mazāk izcils latviešu valodnieks.
11. K. Mīlenbaha literatūrkritiskie darbi top laikā, kad latviešu valodā tikko sāk veidoties daiļliteratūras valodas specifiskās iezīmes.
12.Īsta pievēršanās zinātniskajai valodniecībai sākas ap 1889. gadu, kad K. Mīlenbahs kļūst par Jelgavas ģimnāzijas virsskolotāju.
13. Kaut arī zinātniska valodniecība Latvijā sāk attīstīties vēlu, tomēr valodas kopšana no "Eiropas līmeņa" atpaliek tikai par pāris gadu desmitiem.
14. 1895. gada rudenī latviešu valodnieks ar ģimeni pārceļas uz Rīgu, kur līdz pat mūža beigām strādā par vācu valodas skolotāju Aleksandra ģimnāzijā, bet pat vācu valodu K. Mīlenbahs māca tā, lai tā nekļūtu par pārvācošanās ieroci.
(Pēc I. Druvietes.)