1. Iespējams, ka tieši šī bija tā vieta, pēc kuras es ilgojos. 2. Tur, kur pēc maniem aprēķiniem vajadzēja būt šosejai, meža ielokā pavērās novakara gaismas pieliets četrstūris.

3. Kaut kas šajā promslīdošajā, zili raibajā ainavā laikam bija tāds, kas atgādināja senos laikus.

4. Vecais mēness jau tik ilgi bija staigājis pa ziedošo liepu zariem, ka bija aizņēmies no tās smaržu un liepai iedevis savu medaino dzeltenumu.

5. Divas reizes gadā Latvijas debesis pielīst ar smeldzošu nemieru: pavasaros, kad atlido lielie gājputni, un atvasaras dienās, kad uz siltajām zemēm dodas meža zosu, gulbju un dzērvju bari.

6. Sausajās vasarās kūpēja ceļi un smilšaini lauki, tā ka arājam un braucējam griezās aiz muguras biezi putekļu mākoņi.

7. Taisni pāri pļavai stiepās tumša svītra, jo kāds nesen bija gājis un nobirdinājis rasu.

8. Pēc noziedēšanas ābelei mierīgāks prāts, kaut arī visu laiku jābūt apdomīgai un rāmai.

9. Es neticu, ka apse dreb vienmēr no bailēm, es zinu - tā dreb no prieka un lielas kaut kā gribēšanas.

10. Kālab lapām tāda sausa sprakstoņa, itin kā koki būtu tikai dekorācijas neba dzīvas būtnes?

11. Šodien Ventas rumba šķiet pārplūdusi, kas ir raksturīgi pēc spēcīgām lietavām.

12. Ja sēkla sasniedz zemi, tad tai vairs neko nevar padarīt.

13. Daba ir radījusi cilvēku tāpēc, ka tai ir nepieciešams kāds, kas to apbrīno, saudzē un mīl.

14. Ir tik labi tad, kad kūkotājas dzeguzes mežā zvana pēdējo vakara jundu.

15. Daba jāuzskata gan par svētnīcu, gan par darbnīcu, lai tajā varētu ne tikai atpūsties, bet arī strādāt.

16. Ikvienam dabas baudītājam jāizturas tā, lai nezinātājam mežs izliktos pilnīgi tukšs.