1. Mēs esam tik lieli, cik daudz apzināmies savu cilvēka lielumu.

2. Ir svarīgi, ja cilvēks katru dienu atrod ko jaunu citos un arī pats sevī.

3. Dažreiz gadās, ka jāizliekas par muļķi, un tad pēkšņi ar šausmām jūti - tev nemaz tas nav jātēlo.

4. Es vienmēr kļūstu piesardzīgs tur, kur pārāk daudzi izskatās laimīgi.

5. Sīki ieskrambājumi vienmēr izrādās nāvīgāki nekā dziļas rētas, jo tiem neviens nepiegriež vajadzīgās vērības.

6. Dažkārt kāds sīkums mūs satrauc tā, ka ilgi nespējam ne par ko domāt.

7. Dziesma vienmēr skan tai mutē, kurai roku priekšā neaizliksi.

8. Skolas gadi ir tie, kad jāiemācās pašam domāt un spriest.

9. Ja katrs mēs domājam, ka esam tas gudrākais, no kurienes tad visas muļķības un aplamības?

10. Daudzi cilvēki ir jautri un jūtas laimīgi, ka var pabūt vienatnē ar sevi.

11. Dažiem cilvēkiem viss liekas tik skaidrs, lai vai kādu sarežģītu jautājumu nāktos izšķirt.

12. Lai baudītu prieku, pietiek ar veselību; laimei vajadzīgas vēl ciešanas.

13. Mums abiem pa ceļam, tā ka varēsim daudz senu atmiņu pārcilāt.

14. Jo daiļrunīgāks ir skaistums, jo plašākas tam iespējas samelot.

15. Labi kritiķi sastopami daudz retāk nekā labi dzejnieki, kā rezultātā labs kritiķis vienmēr ir lielāks retums.