Sākumu Vaidava rod Muratu ezerā - plašā pārpurvotā apvidū. Pavasaros bieza migla neizklīst, no rīta līdz vakaram ietinot kārklu krūmājus. Tā apskāvusi ieleju tik cieši, ka, tikai meža strazdu svilpienos klausoties, var noteikt, cik tālu līdz lielajiem kokiem. Virs galvas, lokus mezdama, blēj mērkaziņa. Dziļi dūksnājā grimdams, aizlēkšo iztraucēts alnis, no tālienes atplūst vilka gaudas, un spožs mēness lēnām ieguļas kuplo egļu zaru gultā, raidot samtainus, spocīgi bālus starus apkārtnei.