1. Skaists un liels ir cilvēka mūžs, ja tas pavadīts darbā un ja darbs ir bijis radošs, kur pats darbonis audzis līdz ar viņu.
(Aspazija.)
2. Kad izgāju mēness naktī, tik spožā un mēmā, ka no sniega spīguļiem sūrstēja acis un klusums sūcās manī caur bungādiņām un ādas porām, es nomazgājos neizmērojamā, jau gandrīz fantastiskajā dailē kā kristālskaidrā ūdenī un grimu zaigojošajā mierā kā saldā aizmirstībā, līdz mani pamodināja pūces sauciens.
(R. Ezera.)
3. Vislabāk man bija šeit, kur strauti no meža pļavām vēl nesa tik tīrus ūdeņus, ka varēja padzerties no saujas, kur vēl drīkstēja noplūkt puķi un maršrutus izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kur nevajadzēja pārvietoties ar gidiem un vadīties pēc ceļvežiem un kur neviens neliedza iedēvēt stigas, lauces un krustceles bez saskaņošanas ar izpildkomiteju.
(R. Ezera.)
4. Vilšanās lielāko tiesu nāk tad, kad mīlēto būtni mēs re dzam tādu, kāda tā ir, bet nevis tādu, kādu mēs bijām iedomājušies.
(Lotārs.)
5. Kad saule gluži bez staru novēlās aiz apvāršņa un debesis, pamazām sasaldamas, ieguva miroņa sejas blāvumu, un mēness, pavisam sarkans nodedzis, kādas lielas rijas krāsnī sāka kāpt augšup, tā gaisma, ielīdama zaķu apaļajās acīs, piepildīja tās ar bailēm un bālu mēnesnīcu, un izbijušies tie sāka ūvināties kopā.
(E. Virza.)
6. Lai izkļūtu no paradoksa, ka nav ko ēst, bet vannā skraida zivis, nolēmu vienu nogalināt un izvēlējos to, kurai uz muguras zvīņu nobrāzums, domādama, ka tā būs pati vārgākā.
(R. Ezera.)
7. Cilvēkiem patīk noskatīties uz kautiņu, kā cīnās dzīvība ar nāvi un nāve ar dzīvību un kā nāve uzvar.
(R. Ezera.)
8. Beigu beigās katram no mums pieder tikai tas, ko protam un varam pievākt vai vismaz noturēt, vai vismaz izlūgties, kurš piešķir un aplaupa, juzdamies augstāk par visiem, un kuru tāpat kā visus var negaidot apvest ap stūri.
(R. Ezera.)
9. Katru pavasari ir sajūta, ka tas nekad neatkārtosies un ka tik liels skaistums nevar būt nebeidzami daudz, un ka tā ir liela brīnuma vienreizība.
(R. Ezera.)
10. Kadiķis savā dzimtenē, ja viņam ļauj savvaļīgi augt, nemaz tik nesmuks nav, ja vēl tam visapkārt vējā žūžina slaikas priedes.
(I. Ziedonis.)
11. Ja jūs esat veselīgs cilvēks, ja jums labi nervi un labsirdīga daba un jūs gribat skatīties un klausīties cilvēkos - brauciet autobusā, pilnā autobusā.
(I. Ziedonis.)
12. Latviešu sievietēm jātur rūpe par to, lai ģimenes pavardi nekalpotu tikai ēsmas gatavošanai, bet lai katrā latviešu mājā gaiši degtu arī nedziestoša nacionāla svētuguns.
(A. Dāle-Ķeniņa.)
13. Ja mums kaut retumis labpatiktu pavērot pašiem sevi un ja mēs to laiku, ko tērējam, vērojot citus un iepazīstoties ar lietām, kam nav ar mums sakara, izmantotu, lai papētītu sevi, tad mēs drīz vien saprastu, cik nedroša un trausla ēka ir mūsu "es".
(A. Upīts.)
14. Arvienu vairāk es nāku pie pārliecības, ka laime ir iekšēja, bet ne ārēja lieta un ka askētisms ir viena no cilvēka aristokrātiskā gara formām, kas viņam ļauj labāk saskatīt dzīves un pasaules neiznīcīgās un mūžīgās līnijas.
(E. Virza.)