1. Kādu dienu Straumēnu saimniece paņēma pie sienas pakārto kalendāru, uz kura vāka bija uzbildēti četru gadalaiku darbi, un, sākusi to šķirstīt, ieraudzīja, ka tikai viena nedēļa atlikusi līdz Ziemsvētkiem.

2. Aužot un vērpjot viņa nemaz nebija pamanījusi svētku tuvošanos, jo dienas gāja uz priekšu tikpat lēni, cik lēni aug koks; bet tagad viņa jau sadzirdēja, ka tie drāžas šurp savās kamanās, un ausis viņai pieplūda pilnas zvaniņu skanēšanas.

3. Baznīcēni, izbraukuši no mājām, dzirdēja pa visu ceļu skanam pulkstentiņus, baltā baznīca saplūda kopā ar piesnigušajiem kokiem, un sveču pilnie lukturi, mirdzēdami caur lielajiem logiem, izskatījās ārā pakārti.

4. Pa durvīm dievnamā nemitīgi nāca kažokos tērpti vīri un vilnas lakatos satinušās sievas, līdz beidzot visa baznīca pieplūda pilna ļaužu, virs kuriem dega pieci lukturi, apgaismodami vecas un jaunas sejas, kas visas skatījās uz altāri, kur liela egle, sniegdamās līdz pašiem griestiem, mirdzēja spožu mirdzēšanu.

5. Caur griestiem tornī vēl arvien varēja dzirdēt zvana dūkšanu, un, kad ienācēji atvēra durvis, skaņas nāca iekšā skaidras, it kā sniegā nomazgātas.

6. Tad piepeši beidza dūkt zvanu skaņas un atskanēja ērģeles, uzsākdamas dziesmu, kurai ar pūlēm varēja tikt līdzi ļaudis, jo tie klausījās tikai savās balsīs.

7. Vēl vairāk par eglītes mirdzumu Straumēnu saimi apvienoja iekšējais mirdzums, un katrā no viņiem dega kāds lukturis, kas visu padarīja gaišu un saprotamu.

8. Straumēnu radniecības koks bija liels, un visos apkārtējos pagastos iespiedās tā zari, bet, cik tālu tie arī neaizgāja, neviens neaizmirsa vietu, no kuras bija cēlies.

9. Un arī tie, kas Straumēnos nemaz nebija dzimuši, gāja pilni šā mājas gara, jo ar vecāku nostāstiem tas iegāja viņos uz visiem laikiem, tāpēc reizi pa gadu ikviens še gribēja vai nu nopūsties, vai papriecāties un tad atkal doties atpakaļ.

10. Ciemiņu un saimnieku runas aizgāja atpakaļ uz veciem laikiem, Straumēnu seniem saimniekiem un saimniecēm, un tie viņiem iztēlojās par tādiem nepārspējamiem.

11. Viņu gars bija iebūvējies šinīs ēkās, un līdzi šīm ēkām būvējās arī viņu spriedumi par visām lietām, un neviens no tiem nebija akls.