1. Lai pierādītu, cik šīs istablietas ir vecas, saplaisājušas, sapuvušas, izļodzījušās, izēstas, šķības, greizas, kroplas, nolietotas un tuvu galam, vajadzētu ķerties pie apraksta, kas aizkavētu stāsta risinājumu un ko nevaļīgi cilvēki nepiedotu.
2. Eižens de Rastinjaks - tā viņu sauca - piederēja pie jaunekļiem, kurus trūkums veido darbam, kuri jau no būtības izprot cerības, ko vecāki uz viņiem liek, un kuri gatavo sev spožu nākotni, jau pielāgodamies tās sabiedrības topošajam garam, lai pirmie tai izspiestu sulu.
3. Pārstaigājiet, aprakstiet Parīzi; lai kā jūs pūlētos to pārstaigāt un aprakstīt, lai cik daudz būtu šīs jūras pētnieku, lai cik uzcītīgi tie strādātu, arvien vēl atradīsies kāda neatklāta vieta, kāda nezināma ala, puķes pērles izdzinumi - kaut kas nedzirdēts, ko piemirsuši literārie ūdenslīdēji.
4. Pēc nelgu domām, visi ir pļāpas un tukšu salmu kūlēji - tiem, kas nerunā par savām darīšanām, ir tumšas lietas padomā.
5. Rastinjakam tomēr viscaur bija dienvidnieka daba; kad nodomus vajadzēja īstenot, tie atdūrās pret vilcināšanos, kāda pārņem jaunus cilvēkus, kad viņi atrodas klajā jūrā, nezinādami, nedz kurp virzīt savus spēkus, nedz kādā leņķī iegriezt buras vējā.
6. Ai, jaunības gadi, kad viss staro, viss dzirkst un liesmo, līksma spēka gadi, lai gan šo spēku neviens - ne vīrietis, ne sieviete - neliek lietā!
7. Viņa gaita kļūst drošāka; viņš jūt sevī atspaidu, viņš skatās skaidri, un tieši viņa kustības ir veiklas; vakar viņš vēl bija pazemīgs un kautrs, gatavs mierīgi saņemt sitienus; rīt viņš jau varētu iekraut pa ausi pašam ministram.
8. Ir maigi raksturi, kuros domas ieviešas un tos izposta, ir arī spēcīgi bruņoti raksturi, galvaskausi kā vara torņi, pret kuriem sveša griba atsitas kā lode pret mūri un saplakusi nokrīt zemē; ir vēl arī gļēvi appūkājušies raksturi, kuros svešas idejas iestrēgst kā lodes zemes nocietinājuma valnī.
9. Ģēnija griba loka visus, to nīst, pūlas aprunāt, jo tas ņem un ne ar vienu nedalās, tomēr, ja tas pastāv uz savu, visi padodas, ar vārdu sakot, to dievina, stāvot uz ceļiem, ja nevar iemīt dubļos.
10. Principu nav, ir tikai notikumi; likumu nav, ir tikai apstākļi; izcils cilvēks iekļaujas notikumos un apstākļos, lai tos vadītu.
11. Bet cilvēks ir Dievs, ja viņš līdzinās jums: tas vairs nav ar ādu pārvilkts mehānisms, bet teātris, kurā rosās visskaistākās jūtas, un es dzīvoju tikai ar jūtām.
12. Pēc nepatīkamās iekšēja drudža izraisītās sajūtas, ko radīja doma par nolīgumu ar cilvēku, kurš viņam riebās, bet kurš viņa acīs auga aizvien lielāks savu cinisko ideju un pārdrošības dēļ, ar kādu tas iznīcināja sabiedrību, Rastinjaks saģērbās, pasūtīja pajūgu un devās pie de Resto kundzes.