1. Punktam vēstījumā ir tikpat svarīga loma kā satiksmes regulētājam uz ielas, tomēr tekstu sacerētājiem punkts šķiet Trojas zirgs, kas var rūpīgi sargātajā teikumu cietoksnī slepus ievest ienaidnieku.

2. Raksts ir vārda mēma projekcija, mums jāmeklē palīdzība pie zīmēm, kas aizstāj runas intonāciju.

3. Apostrofs ir kautrīgs mēģinājums vienkāršot skaņu kombināciju, kas prasa daudz enerģijas, vai arī atmest šķietami lieku vārda daļu.

4. Pēdiņās tiek ietverti vārdi, kurus rakstnieks pagaidām uzdrošinās lietot tikai ar zināmu piesardzību.

5. Es dievinu semikolu, šo brīnišķo pieturzīmi, kas nav ne punkts, ne komats, vajag just, kad tas ir vairāk nekā komats un mazāk nekā punkts.

6. Nebūtu par ļaunu popularizēt kolu, tas piesaista uzmanību, aizstāj saikļus "ka", kuri dažkārt teikumā parādās vairākas reizes.

(Pēc K. Lombas.)