Es pārstaigāju visas tās vietas, kur kā bērns un kā pusaudzis biju ieminis savas pēdas, un man daudz kas atvērās no senās burvības.

Esi mūžam sveicināta tu, pelēkā smilts, kas tu manas pēdas kādreiz saņēmusi mīkstām rokām!

Esiet mūžam sveicināti jūs, mīļie cilvēki, kuri vadījāt daudzkārt manus soļus un manas domas uz visu labu! Esiet sveicinātas jūs, vecās būdas, kurās reiz mitu un sildījos!

(J. Jaunsudrabiņš.)