1. Dziesmu vairogs atsita bultas, jā, bultas nemitīgi spindzējušas uz mūsu pusi. Un tomēr visām bēdām par spīti dziesma augstu stāv estrādē pelēkajos vadmalas svārkos, savos vainadziņos, prievītēs un Līgo karogos, pastalās ieautām kājām, dziļā cieņā un mīlestībā uz tālajiem senčiem. Dziesma aizstāvas kā uzticīgs karotājs, aizstāvas ar savu dvēselisko gaismu.

2. Sirmais virsdiriģents Haralds Mednis universitātes aulā šoziem korim skaidroja - nu šī dziesma būtu jāskandina savādāk, īpaši uzsverot lielo, prasīgo jautājumu: ,,Kur palika sirmie dievi, brīvie tautas dēliņi? Jā, kur tad viņi palika? Kur?... Mani (to es par sevi) pēdējie dziesmu svētki, kad pats arī biju korists, aizbalsojās Stropu mežā, Daugavpilī, 1941. gada 16. jūnijā.